Lietuviešu mākslas kritiķis Vidas Poškus, raksturojot ekspozīciju, teic: “Daudzos aspektos līdzīga, tomēr ar dažām būtiskām iezīmēm Vilušu māksla atšķiras, un šīs atšķirības varētu formulēt ar renesanses un baroka kategorijām. Mikalojus Povils Vilutis pārstāv renesansi, viņa daiļrade ir lineāra, plakana, slēgtas formas, daudzpusīga, lietiski skaidra, bet divas izteiktākās renesansi raksturojošās iezīmes – perspektīvas atainojums un ar cilvēka proporciju teoriju pamatota cilvēku attēlošana. Savukārt Nijoles Vilutienes glezniecībai vairāk raksturīgs baroks – dziļums, atklātas formas, tā ir vienota no kompozīcijas skatu punkta, relatīvi atspoguļo lietisko attēlojumu. Kā grafiķe viņa lieto līniju kā pamatlīdzekli attēlu veidošanā, otra būtiska iezīme – dinamika – jebkura mākslinieces kompozīcija cenšas paplašināt taisnleņķa formāta robežas, iziet ārpus rāmjiem, attēlotās figūras rada kustības iespaidu. Efektīvas ir ēnu spēles. Bet lielākais paradokss ir tas, ka abi mākslinieki iedziļinās dažādās cilvēka ķermeņa vibrācijās."
Mikalojus Povils Vilutis (1944) dzimis Viļņā. No 1963. līdz 1970. gadam studējis arhitektūru un grafiku Viļņas Mākslas akadēmijā. Stažējies Kijevas eksperimentālajā poligrāfijas zinātnisko pētījumu institūtā, mācījies serigrāfijas tehniku. No 1989. līdz 2007. gadam bijis pasniedzējs Viļņas Mākslas akadēmijas Grafikas katedrā, no 1999. gada – profesors. 2004. gadā apbalvots ar Lietuvas nacionālās kultūras un mākslas prēmiju. Piedalījies kopizstādēs Lietuvā un ārvalstīs, personālizstādes eksponētas Lietuvā, Vācijā, ASV un Austrālijā. Darbi atrodas Lietuvas un ārvalstu muzeju, kā arī privātpersonu kolekcijās. Veidojis estampus, plakātus, skulptūras, ilustrējis grāmatas un izdevis eseju krājumus “Torte” (2009) un “Zupa” (2014).
Nijole Vilutiene (1949) dzimusi Ukmerģē. Beigusi M.K. Čurļoņa mākslas skolu, pēc tam Viļņas Mākslas institūta grafikas specialitāti. Lietuvas Mākslinieku savienības locekle. N. Vilutiene ir līnijas meistare un liriķe.
