Savus darbus Gundega Rancāne raksturo kā latviskus, kuros ļoti būtiska loma ir krāsu niansēm un saspēlēm.
„Tematika sakņojas apkārtējā dabā - es pārsvarā gleznoju Latvijas ainavas, klusās dabas un arī tādas vairāk vai mazāk noskaņu gleznas," stāsta māksliniece. "Manas glezniecības pamatinterese ir koloristiskie meklējumi. Es strādāju visās gammās, un tam mani iedvesmo gadalaiki. Ja ir ziema, tad nāk tie vēsie, kontrastainie toņi un zilās ultramarīna ēnas, kad ir rudens - tad atkal dramatiskā gaisma, kas nāk caur mākoņiem. Tā kā pārstāvētas visas gammas, bet lielākoties darbi ir gaiši un kontrastaini”.
Māksliniece beigusi Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu pie Alekseja Naumova, Kaspara Zariņa, turpinot studijas maģistrantūrā. Pirmā Rancānes personālizstāde notika Rēzeknes Kultūrvēstures muzejā. Tai sekoja izstādes Rīgā, Rēzeknē, Daugavpilī, Krāslavā, Preiļos, Helsinkos, Briselē un Varšavā. Mākslinieces darbi izstādīti valsts un sabiedriskās iestādēs, Daugavpils muzejā, Rēzeknes muzejā un privātkolekcijās Latvijā, ASV, Austrālijā, Vācijā, Zviedrijā, Francijā, Beļģijā, Polijā, Kanādā, Somijā un Izraēlā.
Gundega Rancāne ilustrējusi Broņislavas Martuževas dzejoļu krājumus ”Gaismas lāse”, “Nopūtas”, „Kā putni dzied”, „Trejdeviņas jāņuzāles” un grāmatu „Laba oma”, Andra Vējāna dzejoļu krājumu „Rozes Silajāņu vāzē”.
Šobrīd Gundega Rancāne ir Lūcijas Rancānes Makašānu amata vidusskolas direktore. Turklāt māksliniecei šogad aprit 40.
