Alise Mediņa vairāk pazīstama kā klasiska gleznotāja, bet jaunajā izstādē viņa eksperimentē, kombinējot dažādas mākslas tehnikas.
"Te viss, viss runā par mīlestību un ap mīlestību un cilvēku attiecībām. Es domāju - tas ir brīnums, tas viennozīmīgi ir brīnums, ka divi sveši cilvēki kaut kādā brīdī kļūst ļoti tuvi, droši vien - vistuvākie cilvēki pasaulē viens otram. Tas ir brīnums," tā Alise Mediņa par savas jaunākās izstādes tematiku.
Pirmie impulsi izstādei gūti no senām un ļoti romantiskām atklātnītēm, ko gleznotāja iegādājās pagājušajā pavasarī kādā Parīzes senlietu tirdziņā. "Tur bija vīriņš ar lielām kastēm un visādām vecām atklātnītēm, un tad es tur pavadīju kādu laiku, lai sameklētu sirdij tīkamāko. Tas īstenībā ir skaists ceļojums laikā. Es nezinu, kā būs nākotnē mums, jo tagad ir 'Facebook" un nav vairs vēstuļu. Bet ir tāda jauka sajūta, kad tu paņem rokās kartiņas, uz kurām rakstīts "manai tur "mademoiselle" tādai un tādai". Cilvēks varbūt nevarēja izteikties tik daudz ar vārdiem, kā viņš izteicās, nosūtot kartiņu, kur divi cilvēki skūpstās. Kādu čupiņu šo kartiņu es atvedu līdzi no turienes, no tām arī faktiski sākās šīs tēmas risinājums," stāsta māksliniece.
Atklātnīšu motīvi parādās arī Alises Mediņas darbos, taču tie ir pārfrāzēti, balstoties viņas pašas emocionālajā pieredzē. Vairākās gleznās nosacītie kartīšu personāži saplūst ar dabas motīviem, raisot asociācijas par kādiem negrozāmiem likumiem un pievilkšanās spēkiem, kam pakļauta kā daba, tā cilvēki.
Darbi ir žanriski ļoti interesanti - tie veidoti kā dažādu mākslas tehniku sintēze. "Te ir ļoti plānas porcelāna plāksnītes, kur ar keramikas oksīdiem ir pārceltas kartiņas un attēli. Tad ir arī gleznas. Tur ir lietota gan digitāldruka, gan dažos darbos arī sietspiede. Tad ir grafīta zīmulis, tad ir gleznots ar akrilu un eļļu pa virsu. Es centos attēlus veidot slāņos, lai līdzās attēlam raisītos vēl citas asociācijas," norāda Alise Mediņa.
Alise Mediņa arī uzsver, ka šī izstāde viņai nozīmē pateikt paldies tiem, kuru mīlestība ir radījusi viņu, un tiem, kuri ļauj sajust, ka viņa tiek mīlēta šodien.
"Man tie darbi pašai lika atcerēties, kāpēc es par mīlestību varu runāt ar pozitīvām emocijām. Tādēļ, ka mani vecāki viens otru ļoti mīlēja, arī viņu vecāki pirms tam ir ļoti mīlējuši viens otru. Šī pozitīvā pēctecība ir palīdzējusi arī man veidoties par cilvēku, kurš ir pozitīvs pret apkārtējo pasauli. Šajā gadījumā izstāde nav nelaimīgas mīlestības stāsts, jo tajā izceltie tieši skaistie aspekti divu cilvēku attiecībās," saka māksliniece.
Alisei Mediņai ļoti lieliski izdevies seno laiku estētiku sapludināt ar mūsdienām, kā arī ļoti jūtīgi un smalki pieskarties tik intīmam un personiskam tematam kā mīlestība - tā atzīst galerijas "Istaba" pārstāve Alma Suhanova.
"Alises darbi ir tādi intuitīvi, un ir sajūta, ka viņa ļoti uzmanīgi cenšas pieskarties tik ļoti trauslajam tematam "mīlestība", kas katram no mums ir ļoti personisks. Izstādē nav tādu skaidru, stingru līniju, kas parādītu skaidru nostāju, tā ir vairāk balstīta noskaņās un atmosfērā," pauž Alma Suhanova.
Alise Mediņa vēl piebilst, ka līdz ar šo izstādi vēlējusies, lai lieku reizi izskan vārds "mīlestība", kas ir antonīms vārdam "vientulība", kas lielā mērā raksturo mūsdienu cilvēka konstanto stāvokli.
Alises Mediņas jaunākais veikums galerijā "Istaba" Rīgā aplūkojams līdz 2.maijam.
