Izstāde pievēršas ekoloģijas un sociālpolitisko pārmaiņu jautājumiem mūsu reģionā, saistot tos gan ar globāliem, gan lokāliem dekolonizācijas procesiem. Tajā piedalās mākslinieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Ukrainas un Nīderlandes: Aurēlija Maknīte, Anna Škodenko, Darja Popolitova, Viktors Gurovs un Francisko Martiness, Diāna Leloneka, Haralds Matulis, Inga Erdmane, Linda Boļšakova, Līga Spunde, Maija Demitere, Maria Kapajeva, Oļa Mihaiļuka, grupa "Ģimenes saikne", Rasa Šmite un Raitis Šmits, Vika Eksta un Anna Griķe. Kuratore – Ieva Astahovska.
Izstādi pēdējā nedēļā papildinās publiskās programmas notikumi, kas veltīti cilvēka un vides attiecībām, tostarp Ukrainas kara postošajai ietekmei uz tām.
Svētdien, 8. janvārī, pulksten 12.00 izstādē notiks radošā darbnīca bērniem kopā ar mākslinieci Lindu Boļšakovu. Darbnīcā tās dalībnieki veidos organismu un sugu sadarbības nākotnes līdzāspastāvēšanai caur origami ziedu locīšanu. "Dažādas augu sugas jau izsenis ir savienojušās ar citām sugām, lai spētu izdzīvot mainīgajos vides apstākļos. Tagad, kad klimats mainās tik strauji, iztēlosimies, kāda uzziedēs nākotne. Vai reta augu suga varētu izdzīvot, savienojoties ar kādu sēni, dzīvnieku, kukaini vai pat cilvēku? Kādas pūkainas, krāsainas un pārsteidzošas īpašības nākotnes ziedi iemantos, saziedoties ar citām sugām?" vaicāts norises aprakstā.
Pieteikšanās darbnīcai šeit.
10. janvārī pulksten 17.30 izstādē notiks mākslas zinātnieku Majas un Rūbena Fouku lekcija "Klimata pārmaiņas un laikmetīgā māksla", kas balstīta viņu pētījumā par to, kā mākslinieki reaģē uz šī brīža ekoloģiskās krīzes situāciju, un kas izdots grāmatā "Art and Climate Change" (sērija "World of Art", 2022, izdevniecība "Thames & Hudson"). "Arvien vairāk ekoloģiskās sabrukšanas pazīmju un paralēli pieaugošā sociālā netaisnība pastāvīgi atgādina par klimata krīzes apmēru un nopietnību, kas prasa sistēmiskas pārmaiņas. Globālās temperatūras paaugstināšanās un tās postošā ietekme uz dabas pasaules sugām tagad parādās kā ilgstošas koloniālisma un ekstrakcionisma toksiskās savīšanās sekas," skaidrots notikuma aprakstā. "Šajā lekcijā aplūkosim, kā mūsdienu mākslinieki ir atklājuši klimata sabrukuma sistēmiskās saknes koloniālajā ekstrakcionismā, sākot no tā vēsturiskajām saknēm Amerikas pamatiedzīvotāju pakļaušanā un beidzot ar neokoloniālās ekspluatācijas viltīgajām, ekspansīvi mutējošajām formām. Kādas robežas var novilkt starp koloniālās apspiestības un dekoloniālās cīņas veidiem globālajos dienvidos un globālajos ziemeļos, tostarp postsociālisma teritorijās? Konkrētāk, kā mākslinieki ir izgaismojuši sociālistiskā antropocēna atšķirīgo vēsturi un potenciālu un tā attiecības ar dabas pasauli, ekoloģiju un klimata pārmaiņām? Vai dekoloniālā ekoloģiskā perspektīva, jo īpaši tāda, kas sakņojas reāli pastāvošā sociālisma ārpuskapitālistiskajā vēsturē, varētu saasināt zaļā kapitālisma priekšlikumu kritiku par pakāpenisku pielāgošanos klimata pārmaiņām? Cik lielā mērā iezemiešu, ne-rietumu un ekosociālistisko epistemoloģiju un prakšu mākslinieciska izpēte paver ceļus ekoloģiskai pārejai?"
11. janvārī pulksten 17.30 notiks saruna "Vides aktīvisms nesenajā pagātnē un šodien" diskusiju ciklā, kas top sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu. Tajā piedalīsies māksliniece Inga Erdmane, režisore un dramaturģe Krista Burāne, viens no žurnāla "Rīgas Laiks" veidotājiem Valdis Ābols, arhitekte Ieva Lange un klimata un vides aktīvistu kustības "Fridays For Future Latvia" pārstāve Liene Kņaze. Sarunu moderēs Liene Brizga-Kalniņa. Sarunas dalībnieki diskutēs par kopīgo un atšķirīgo starp vides aktīvismu Latvijā šodien un nesenajā pagātnē. "20. gadsimta 80. gadu beigās vides aktīvisms Latvijā sakrita ar nacionālās atmodas kustību, ekoloģiskās idejas savijot ar politiskām aktivitātēm, organizējot talkas, mītiņus un demonstrācijas. Šodien, kad vides aktīvistu fokusā ir gan vides piesārņojums, klimata pārmaiņas un dabas resursu izsīkšana, viņi tiecas izmantot daudzveidīgas aktīvisma formas un stratēģijas un uzņemas iniciatīvu pārmaiņu veicināšanai, aicinot plašāku sabiedrību iesaistīties ekoloģisko, ekonomisko un politisko un pārmaiņu rosināšanā," ieskicēts sarunas aprakstā.
Šī cikla iepriekšējās sarunas – "Bioloģiskā un dabas daudzveidība un kā to īstenot pilsētā?", "Zaļais dzīvesveids un mīti par to" un "Atsvešināšanās no dabas un tās ietekme uz labbūtību" – iespējams noklausīties šeit.
12. janvārī pulksten 18.00 notiks diskusija tiešsaistē "Reģenerācija un dekoloniālā transformācija: Ukrainas daba, vide un māksla kara laikā", kurā piedalīsies ukraiņu mākslinieces Alevtina Kahidze un Darja Cimbaljuka, pētniece Svitlana Matvijenko un kuratori Svitlana Biedarjeva un Dmitro Čepurnijs. Diskusijas uzmanības centrā ir jautājumi par to, kā pretestība Krievijas karam Ukrainā un tā postošajai ietekmei tiek īstenota caur kultūras, ekoloģiskajām un mākslinieciskām praksēm. Dalībnieki apspriedīs gan būtiskākos draudus, gan to, kā Ukrainas daba un vide, ko skārusi kara graujošā ietekme, var piedzīvot atjaunošanos un transformāciju kā dekolonizācijas procesus. Diskusija notiks angļu valodā. Tās tiešraidei varēs sekot Latvijas Laikmetīgā mākslas centra "Facebook" lapā, kā arī Latvijas sabiedrisko mediju portālā LSM.lv.
Izstādes noslēdzošajā dienā, 15. janvārī, pulksten 15.30 būs skatāms ukraiņu mākslinieces Oļas Mihaiļukas jaunākā video daba "Irpiņa. Atdzimšanas hronikas" īpašais seanss. Šis video darbs balstīts uz mākslinieces intervijām ar Irpiņas iedzīvotājiem. Kijivas priekšpilsēta Irpiņa – tāpat kā blakus esošās Buča un Hostomeļa – kļuva par vienu no Kijivas priekšposteņiem, kurā no 24. februāra notika smagas kaujas. Viena pilsētas daļa tika ieņemta, otra – smagi izpostīta. Šai video darbā Irpiņas iedzīvotāji dalās pieredzē par to, kā tas ir – būt okupētā pilsētā? Kāda ir sajūta stādīt dārzu zem regulārām apšaudēm? Kad ziņās par ienaidnieka iznīcinātiem objektiem redzat savu māju, veikalu, baznīcu? Kādas ir sajūtas, kad, turpinoties karam, atgriežaties paši un savu pilsētu atgriežat atpakaļ dzīvē? Interviju dalībnieki dalās arī stāstos par to, kāda šī pilsēta bija agrāk, kādas puķes, augi un smaržas asociējas ar dzīvi miera laikā, un dalās pārdomās par to, kā pilsētai izskatīties nākotnē.
Pēc video darba sekos "Art Pole" apvienības audiovizuāla perfomance, kurā piedalīsies Oļa Mihaiļuka, baltkrievu komponists un akordeonists Oleksijs Vorsoba un kontrabasists Marks Tokars, kurš šobrīd dien Ukrainas armijā.
Izstāde "Dekoloniālās ekoloģijas. Saprast postkoloniālo pēc sociālisma" ir daļa no Latvijas Laikmetīgās mākslas centra īstenotā projekta "Pārdomājot postsociālismu caur postkoloniālismu Baltijā", kas pievēršas pagātnes un šodienas samezglotajām attiecībām Latvijā un Baltijā caur aktuālās ekoloģiskās krīzes un vides jautājumu prizmu. Projekta gaitā noritējis tiešsaistes diskusiju cikls ar Baltijas māksliniekiem un pētniekiem, māksliniecisko pētījumu publiskā programma "Pārmaiņu ekosistēmas" pilsētvidē, kā arī LLMC vasaras skola "Postsociālisma ekoloģijas". Izstādes publiskā programma tiek īstenota projektā "Līdzību salas: kolektīva rokasgrāmata ilgtspējīgām un iekļaujošām mākslas institūcijām".
