Atminoties pirmās izstādes tapšanu, mākslinieks Jurģis Skulme atzīst, ka tā bija ļoti liela pārdrošība un risks.
Izstāde tanī laikā - tā būtībā bija sava veida pārdrošība, un šo pārdrošību uzdrošinājās tā laika Tukuma muzeja direktors Juris Celmiņš. Manā izpratnē, viņš labāk nekā daudzi citi izprata tuvojošās pārmaiņas un nolēma riskēt. Šī bija pirmā šāda tipa pārdrošība – Irlavas kolekcijas parādīšana. Tā vairs nebija Tukuma muzeja kaut kāda daļiņa, bet Irlavas kolekcija,” atzīst mākslinieks.
Runājot par nu jau otrās šādas izstādes tapšanu, jaunās izstādes kuratore Līga Lindenbauma atzīst, ka šobrīd lielākais šķērslis esot nepietiekami plāšās telpas, līdz ar to nav iespējams izstādīt visus paredzētos darbus.
„Šobrīd Tukuma Mākslas muzejam telpas ir ārkārtīgi šauras un tur izlikt var mazskaitlīgu darbu skaitu. Tad nācās mēģināt izlasīt labākos no labākajiem darbiem, ko parādīt. Katram darbam ir savs stāsts. Kad es iecerēju šo izstādi, tieši tas bija mans interese objekts. Protams, ir mākslas darbi, kas ir izstādes centrā, bet viņiem apkārt ir kolorītie dažādu laiku nospiedumi, šie stāsti. Vieni un tie paši darbi, bet interpretācija ir tik ļoti dažāda, un tas ir tas, ko es arī gribēju šajā izstādē parādīt,” norāda Lindenbauma.
Izstādes kuratore arī atzīst - izstāde unikāla ar to, ka tapusi ļoti īsā laika posmā un savā ziņā parāda to situāciju, kāda valdīja Latvijas mākslā.
Tas ir sava veida brīnums, pilnīgi noteikti. Tas, kas ir ārkārtīgi interesanti ar šo kolekciju, ir tas, ka viņa ir tapusi ļoti īsā laikā. Četrdesmito gadu pašā sākumā, trīsdesmito gadu beigās, un autori, kas šajā kolekcijā ir pārstāvēti arī ir tā brīža principā vadošie latviešu mākslinieki, un var teikt, ka šī kolekcija savā ziņā parāda to Latvijas mākslas situāciju, kāda viņa tajā laikā bija, un tas, manuprāt, ir būtiskais šajā kolekcijā,” atzīst Lindenbauma.
Arī Tukuma Mākslas muzeja vadītāja Agrita Ozola piekrīt, ka šī izstāde ir īpaša un atmiņā paliekoša.
Šī ir viena no retām mākslas kolekcijām laukos, kas ir izveidota un ir arī saglabāta. Otrajai kolekcijas izstādei ir īpašs tas, ka Latvijas Valsts arhīvs uz izstādes laiku ir ievedis eksponēšanai Katlapa krimināllietu un arī uzraudzības lietu, tad arī šie dokumenti ir iznesti ārā no arhīva un muzeja apmeklētāji var redzēt, kā tas izskatās, arī Katlapa fotogrāfijas un vēl divas vēstules, kas ir izņemtas kā lietišķie pierādījumi, viņu arestējot,” atklāj muzeja vadītāja.
Lai mēģinātu šo stāstu padarīt arī redzamu, nevis tikai tekstos, bet arī ar fiziskās liecībās, „Irlavas kolekcijas” otrajā izstādē šobrīd skatāmi 95 darbi, to starpā arī jauni un iepriekš neredzēti eksponāti. Ekspozīcija ir papildināta ar vēsturiskām fotogrāfijām no Irlavas, kā arī ar Irlavas muzeja apmeklētāju grāmatu un inventāra grāmatu.
„Irlavas kolekcijā” ir vecmeistaru darbi no Sarkanā Krusta Irlavas slimnīcas ārsta Krišjāņa Katlapa veidotās kolekcijas. Līdzīgi kā gleznotājs Leonīds Āriņš loloja muzeju Tukumā, tā izcilais ķirurgs Krišjānis Katlaps veidoja muzeju Irlavā. Irlavas kolekcija Tukuma muzejā nonāca pēc ārsta Krišjāņa Katlapa aresta un tam sekojošās Valsts Irlavas mākslas muzeja likvidācijas 1949. gada janvārī. Irlavas māksla muzejs 20. gadsimta četrdesmitajos gados bija vienīgais mākslas muzejs laukos. Tā kolekcija tapusi ar Irlavas un Grenču pagasta medicīnas darbinieku, skolotāju un zemkopju atbalstu. Irlavas mākslas muzejs pastāvēja no 1943. līdz 1948. gadam.
