Pāvels Hafizovs ir personība ar visai neparastu un iedvesmojošu dzīvesstāstu. Apguvis ekonomiku un 10 gadus nostrādājis bankā, vienā brīdī viņš sajuta spēcīgu aicinājumu gleznot. Ar lielu degsmi viņš ķērās pie sava mērķa īstenošanas, un nu spilgtākais no viņa paveiktā skatāms izstādē.
Vairāki no darbiem tūlīt pēc izstādes aizceļos uz privātkolekcijām Amerikā un Francijā.
„Es varbūt pārāk banālu lietu pateikšu, bet, pirmkārt, man mākoņi šķiet ārkārtīgi skaists objekts. Diez vai būs cilvēki, kas teiks – man nepatīk mākoņi.” – Pāvels Hafizovs stāsta par savu attieksmi pret savu gleznu galvenajiem varoņiem – mākoņiem. Viņš tos dēvē arī par brīnišķīgu meditācijas objektu, jo, lai saskatītu dažādas gaismēnu gradācijas, uz mākoņiem jālūkojas ilgāku laiku, līdzās tam mākoņus var uzlūkot arī kā dabas anarhistus, un šis ir viens no aspektiem, kas mākslinieku uzrunā visvairāk:
„Mākoņi ir debesu anarhisti, jo mākoņos gaisma un ēna, un pusgaisma, un pusēna dažreiz parādās pavisam neloģiski. Viņi ir ļoti noslēpumains objekts.
Vēl viena lieta, kas man ļoti patīk mākoņos, ka, lai arī ir dažas teorijas, kas paskaidro, kāpēc smagie mākoņi nekrīt zemē (jo viņi sver simtiem tūkstošu tonnu dažreiz, tur milzīgi daudz ūdens ir iekšā), tai pašā laikā ir citi fiziķi, kas pierāda to, ka tas īsti nav izskaidrojams, kāpēc viņi nekrīt. Man šis otrais variants ļoti patīk, jo tas nozīmē – ir kaut kāda lieta, ko mēs nevaram saprast un izskaidrot”.
Pāvela Hafizova gleznās redzamie nav kādi konkrēti mākoņi, gleznoti dabā vai pēc fotogrāfijām. Gleznas atspoguļo sajūtas vai atstātās pēdas, ko šī dabas parādība māksliniekā ir raisījusi.
„Man mākoņi ir tāda kā valoda, ar ko es mēģinu izteikt kaut ko tādu, ko es nevaru izteikt ar vārdiem, ar burtiem, ar skaņām. Iespējams, tās ir tādas lietas, ko es īsti nevienam arī nevarētu pateikt, jo tas ir pārāk intīmi. Bet ar gleznas palīdzību es varbūt ne tik ļoti kautrējos to pateikt,'' atzīst Pāvels Hafizovs.
Gan pēdējais, gan lielākais vairums izstādes darbu ir monohromi vai melnbalti, krāsas raksturīgas agrīnākajiem Pāvela Hafizova darbiem, daļu no kuriem arī var redzēt izstādē:
„Ir ļoti daudz mākslinieku, kas ar krāsām var pateikt tik skaistas lietas. Man vairāk patīk monohroms un melnbalts, jo, kad es gleznoju ar krāsām, ar pilnu paleti, man liekas, ka es jau visu jums esmu pateicis un jums paliek daudz mazāk manevru iztēlei un fantāzijām. Bet tad, kad ir melnbalts, jūs sāksit domāt – vai tā ir diena vai nakts, rīts vai vakars, karsts laiks vai ziema. Iztēle būs jūsu pašu rokās, un tas man šķiet daudz interesantāk”.
Par vissvarīgāko un arī sarežģītāko lietu mākoņu gleznojumos Pāvels Hafizovs uzskata spēju neparādīt šo skaistumu banāli, jo ar mākoņiem, kā ar visu skaisto, tas ļoti viegli var gadīties.
Daļa no izstādes darbiem jau ir ceļa jūtīs, un tūlīt pēc skates Rīgā dosies uz ārzemēm, jo noskatīti privātkolekcijām, bet viena ir pasūtījums grāmatas vākam:
„Daži darbi pēc izstādes aizceļos uz ASV, uz Kanzasu, kas man bija tāds interesants pārsteigums. Ļoti īpaša man ir arī glezna ar numuru 74, kas ir nedaudz krāsaina un kas pēc izstādes aizceļos uz Franciju un būs grāmatas vāks viena rakstnieka darbam”.
Pāvela Hafizova darbība glezniecībā ir iedvesmojošs piemērs, kā ne tikai sapņot par kardinālām pārmaiņām dzīvē, bet tās patiešām arī īstenot. No labi atalgotā darba bankā viņš ir aizgājis, bet paralēli gleznošanai ir lietišķās komunikācijas pasniedzējs, ar ko nodrošina sev iespēju gleznot.
Viņa personības spēks ļoti labi redzams arī viņa mākoņos – atzīst izstāžu zāles Dizaina fabrika vadītāja Indra Vītola:
„Pāvels jau pats ir unikāls cilvēks, un tie darbi vienkārši atspoguļo viņa personību ļoti spēcīgi. Jo – ar tādu pārliecību iet dzīvē kā viņš, to mums no viņa vajadzētu pamācīties. Viņš grib kaut ko sasniegt, viņš sasniedz, un tie ir tie mākoņi”.
Atklāta pirms valsts svētkiem, Pāvela Hafizova gleznu izstāde izstāžu zālē „Dizaina fabrika” Pārdaugavā apskatāma pavisam neilgu laiku, vēl tikai šodien un rīt (7. un 8.maijā). Dizaina fabrika atrodas Slokas ielā 52.
