Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Sieviešu krūtis laikmetīgās mākslas izstādē

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā sastopas laikmetīgā māksla un feminisms

No 30. maija līdz 2. septembrim Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā būs skatāma laikmetīgās mākslas izstāde par sieviešu krūtīm “Glandula mammae,” informēja izstādes kuratore Jana Kukaine.

Izstādē “Glandula Mammae” piedalās septiņas mākslinieces, kas šķetina daudzveidīgos krūšu nozīmju pavedienus un analizē tos mātišķības, seksualitātes, dzimtes, politikas, mitoloģijas, skaistuma kanona, ikdienas pieredzes, kā arī krūts vēža kontekstā.

Izstādes mākslinieces ir Ieva Balode, Evita Goze, Rasa Jansone, Vivianna Maria Stanislavska, Ingrīda Pičukāne, Mētra Saberova un Eva Vēvere. Izstādes kuratore ir Jana Kukaine, grafikas dizainu veidojusi Inga Ģibiete, bet scenogrāfiju: Artūrs Arnis.

"Glandula mammae" ir krūts dziedzera latīniskais nosaukums. Tā bioloģiskā funkcija ir vienkārša – saražot pienu zīdainim. Taču kultūrā sieviešu krūtis ir apaugušas ar daudzām un nereti pretrunīgām nozīmēm. Bērna zīdīšana ir laba, publiska zīdīšana – nosodāma. Krūtīm jābūt lielām, bet reizē – tvirtām un stingrām. Dziļš dekoltē ir seksīgs, izspiedušies krūšu gali – vulgāri.

Krūtis apvij mīti un aizliegumi. Tās tiek objektivizētas, seksualizētas un klasificētas (no “ķiršiem” līdz “arbūziem”), slēptas, izceltas vai atkailinātas – saskaņā ar laikmeta skaistuma ideāliem, ķermeņa politiku un priekšstatiem par sievišķību.

Mētra Saberova. "Gold". Videokadrs. 2018

Krūtis tiek modelētas atbilstoši sabiedrības gaidām un pastāvošām varas attiecībām, bieži vien – izdabājot heteronormatīvajai patērētājsabiedrības loģikai, kas sievietes krūtis uztver kā vīrieša spēļmantiņu. Šajā nozīmē krūtis ir vieta, kur sievietes ķermenī iemājo ideoloģija, seksisms un mizogīnija.

Ingrīda Pičukāne. Lente. Krūšu palielināšanas pēcoperācijas objekts. 2018

Būdamas semantiski noslogotas, krūtis ir arī katras sievietes identitātes daļa. Tās tiek pieņemtas, uzlabotas, atstātas novārtā, aizmirstas vai zaudētas. Kaislīgi mīļākie tās noklāj ar skūpstiem, vardarbīgi partneri – ar zilumiem. No zīdīšanas saplaisājušus krūšu galus ieziež ar lanolīnu.

Dažādas krūšu pieredzes, to iezīmētie nozīmju lauki un atšķirīgie lietojumi krūtis padara ne tikai par kritiskas refleksijas objektu, bet arī – par sievietes subjektivitātes un rīcībspējas izteicēju. Krūtis var kļūt par pretestības, robežu pārkāpšanas un jaunu kultūras formu iedzīvināšanas platformu, kura balstās empātijā, dzimumu līdztiesībā un pozitīvā attieksmē pret savu ķermeni. 

Ieva Balode. Miesa pie miesas. 2018

 

Izstādes izglītības programma

14.06. pl. 18.00. Kustību darbnīca “Ķermenis un identitāte”

Kustību darbnīca ir eksperiments ar savu ķermeni. Tā mērķis ir apzināties un piedzīvot dažādas kultūras prakses, kas ķermenī pastāv spontānu un bieži vien neapzinātu kustību līmenī. Būt sievietei/vīrietim, pieaugušam/bērnam, latvietim/nelatvietim, nabagam/bagātam – šīs ir dažas no iemācītajām kustību stratēģijām, kas iezīmē šķietami noturīgas identitātes. Darbnīca piedāvā iespēju “izkāpt” no sava un “sajust” otra ķermeni, tādējādi veicinot empātiju, pieņemšanu un pieredzes apmaiņu. Darbnīcu vada horeogrāfe Anna Novikova.

Vieta: Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja pagalmā.

 

19.06. pl. 18.00 Lekcija “Mūsu piena kundze”

“Mūsu piena kundze” ("Our Lady of Milk") ir mākslas vēsturē pieņemtais, bet mums mazāk zināmais Dievmātes apzīmējums. Lekciju lasīs māksliniece Rasa Jansone, kura savā mākslas praksē sistemātiski ir pētījusi dažādas mātišķības formas. Rasa Jansone stāstīs par Rietumeiropas Madonnas un zīdīšanas attēlošanas kanonu, ar to saistītām sievišķības konstrukcijām, ideoloģiju un ķermeņa politiku, kā arī aplūkos mātišķības attēlojumu mūsdienu mākslā. Kā mainās skatiens, ar kādu mēs uzlūkojam sievieti, kura zīda bērnu?

Vieta: Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja auditorija.

 

26.08. Mediju darbnīca “Pajautā kaimiņam” ("Learning From Neighbours")

Atšķirībā no Latvijas, Igaunijā ir vairāki feminismam veltīti mediji. Darbnīcas laikā Rīgā viesosies sieviešu tiesību aktīvistes, mākslas kritiķes, publicistes un redaktores no Igaunijas, lai dalītos pieredzē, kā postpadomju telpā veidot un uzturēt feministisku mediju. Darbnīca notiek angļu valodā. 

Vieta: Kaņepes kultūras centrs, sadarbībā ar Rīgas Starptautisko laikmetīgās mākslas biennāli (RIBOCA).

 

Diskusija “Pārdod krūtis”

Priekšvēlēšanu gaisotnē diskutēsim par nepopulārām tēmām, kā vardarbība, prostitūcija, seksuālā ekspluatācija, padarīšana par objektu utml. Runāsim par to, kā šīs parādības atspoguļo un konstruē mūsdienu mediji,  “ezotēriskas mācības”, psiholoģija a la Rudzītis un tādi izdevumi kā "Playboy". Diskusijā piedalīsies pārstāvji no centra “Marta” un biedrības “Papardes zieds”, mākslinieki, sociālie darbinieki un politiķi. Diskusiju vadīs: publiciste Linda Curiha. Datums tiks precizēts.

Vieta: Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja auditorija.

           

Izstādes radošā komanda

Ieva Balode piedalās starptautiskās izstādēs, multimediju performancēs un eksperimentālā kino festivālos (tostarp Vācijā, Lielbritānijā, Portugālē, Norvēģijā, Kanādā u.c.). Strādā galvenokārt ar analogo fotogrāfiju un kino, pētot attēla estētiskās un ideoloģiskās robežas. Interesē cilvēka apziņa un personīgajā pieredzē balstītu ideju attīstība. Mākslinieciskās platformas “BalticAnalog Lab” un starptautiskā eksperimentālā kino festivāla “Process” direktore.

Evita Goze ir fotogrāfe, kuras darbus raksturo augsts empātijas un jutīguma līmenis. Ieguvusi bakalaura grādu fotogrāfijā Braitonas universitātē (Lielbritānija) un maģistra grādu Vizuālās komunikācijas nodaļā Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) (Latvija), kā arī studējusi apmaiņas programmā Nagojas Mākslas universitātē Japānā. Evita Goze vairākus gadus īsteno ne tikai personīgos projektus, bet darbojas arī žurnālistikā, kūrē izstādes un foto notikumus.

 

Rasa Jansone ir gleznotāja, kas strādā arī instalāciju žanrā. Līdz šim sarīkojusi 10 personālizstādes, raksta žurnālam „Rīgas Laiks”, kā arī citiem Latvijas kultūras medijiem. Mākslinieces prakse aptver dzimtas vēstures analīzi un mātišķības robežzonu pētījumus, kā arī atsedz ierastu sievietes ikdienas rituālu ideoloģiskos slāņus. Kopā ar mākslinieci Evelīnu Deičmani par instalāciju „Skurstenis” 2014. gadā saņēmusi Dienas Gada balvu kultūrā. 2017. gadā piedalījās Feministiskās mākslas šovā. 2018. gadā ir līdzkuratore izstādei “Vilna un zīds. Jaunā erotika” (Rīgas Fotomēneša ietvaros).

 

Ingrīda Pičukāne strādā dažādos medijos, konsekventi attīstot feministiski kritisku diskursu, kas pievēršas sociāli aktuāliem un tabuizētiem tematiem (kā, piemēram, menstruācijas, masturbācija, seksualitāte utml.). Piedalījusies laikmetīgās mākslas festivālā “Survival Kit”, starptautiskās komiksu izstādēs, veidojusi ilustrācijas izdevniecības “Liels un mazs” bērnu grāmatām, kā arī vairāku grāmatu dizainu. 2017. gadā organizēja Feministiskās mākslas šovu, kā arī izdeva feministiskā žurnāla “Samanta” 1. numuru.

Mētra Saberova ir māksliniece, feministe, sieviešu un LGBT+ tiesību aizstāve. Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības apakšnozari un Centrālo Sentmārtina koledžu (Central Saint Martins) Londonā, kur turpina dzīvot un strādāt. Saberova veido performatīvu medicīnisku operāciju naratīvu, kas apspēlē mātišķības un sievietes sociālo, kulturālo un politisko konstrukciju, nereti izraisot spraigas debates Latvijas sabiedrībā. Izstādēs piedalās kopš 2012. gada. 2017. gadā piedalījās Feministiskās mākslas šovā.

Vivianna Maria Stanislavska absolvēs LMA maģistra programmu grafikā, zināšanas papildinājusi Krakovas un Lucernas mākslas augstskolās. Veido asprātīgas, dzirkstošas un konceptuāli precīzas grafikas, zīnus un komiksus, komentējot aktuālos notikumus Latvijas sabiedrībā un vēršoties pret seksismu un mizogīniju. Strādā arī kā grāmatu māksliniece. 2016. gadā Vivianna saņēma Jāņa Baltvilka balvu “Jaunaudze” par labāko debiju grāmatu mākslā. 2017. gadā piedalījās Feministiskās mākslas šovā.

Eva Vēvere dzīvo un strādā Rīgā, 365 darbadienu organizācijā PROFISS, kur tiek attīstītas idejas, kas saistītas ar mākslinieka kā darba veicēja funkciju. Izvēlas dažādus medijus, to skaitā instalāciju, zīmējumu, procesuālus notikumus, video. Nesenākā izstāžu prakse saistīta ar tādām institūcijām kā Latvijas Nacionālais Mākslas Muzejs, Tartu Art House, Mūkusalas Mākslas Salons, turpinās arī aktīvs rezidenču periods ziemeļvalstīs. Pēdējos gados pievēršas ekofeminisma tematikai, kā arī eksperimentālu sadarbību veidošanai kopā ar laikmetīgās dejas un mūzikas profesionāļiem.

Jana Kukaine ir neatkarīga kuratore, mākslas kritiķe, feminisma teoriju pētniece, publiciste, sieviešu tiesību aktīviste. Grāmatas “Daiļās mātes. Sieviete, ķermenis, subjektivitāte” autore (Rīga, Neputns, 2016). 2018. gadā ir arī kuratore izstādei “Vilna un zīds. Jaunā erotika” (Rīgas Fotomēneša ietvaros). 

Izstādi atbalsta Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs, Valsts Kultūrkapitāla fonds, labdarības fonds “Rozā Vilciens”, Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās Komunikācijas nodaļa, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma, Zemgus Poligrāfijas Serviss, AS Antalis, Hibnerstudio, MagnumNT, SexyStyle, sidra darītava "Abuls", turku virtuve "FoodBox", kā arī informatīvajie atbalstītāji: žurnāli "Rīgas Laiks", "Ir" un "Punctum".

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti