23. septembrī ar izstādi “PostSensorium” Latvijas Nacionālajā bibliotēkā atklāja RIXC Mākslas un zinātnes festivālu, kas šogad pētīs cilvēku virtuālās un reālās dzīves izaicinājumus, kuru pārvarēšanai uzmanības centrā ir sensorā uztvere un ķermeniskā pieredze.
Kā skaidroja festivāla kuratore Rasa Šmite: “Mūsu pastarpinātā mediju pasaule ir kļuvusi intensīvāka, kā jel kad agrāk. Rodas pieprasījums mēģināt izprast, kā tad mēs navigējam starp šīm abām pasaulēm.”
Izstādē aplūkojami četrpadsmit starptautiski atzītu mākslinieku darbi, kuros izmantoti jauni uztveres rīki, imersīvas tehnoloģijas un eksperimentāli mākslas paņēmieni.
“Mākslinieki daudz strādājot arī ar dabu, un jaunajām sensoru tehnoloģijām, arī ar ķermeni un dažādām nākotnes vīzijām, mēģina saprast, kādas tad šodien ir šīs tehnoloģijas, kas darbojas kā mediju pastarpinātāji starp ārpasauli vai virtuālo un mūsu iekšējo pasauli,” stāstīja Šmite.
Iespējams, tieši iekšējās pasaules izmaiņas ārējo apstākļu ietekmē lielformāta portretos iemūžinājis fotogrāfs Reinis Fjodorovs. Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā skatāma viņa personālizstāde “Ekrāna ēnā”. Portreti, kas uzņemti populārā seriāla “Troņu spēle” stilistikā, tapuši, ietekmējoties no neviennozīmīgās attālināto nodarbību pieredzes strādājot tehnikumā.
Fotogrāfs atzina: “Seriāls “Game of Thrones” vislabāk rezonēja ar to situāciju. Jo ja runā ar jauniešiem, tad jārunā valodā, kas viņiem ir interesanta un aktuāla.”
Kā modeļi lielformāta fotogrāfijām izvēlēti tehnikuma pasniedzēji. Gala rezultāts panākts, izmantojot vairākkārtēju digitālo pēcapstrādi.
“Man likās interesanti, ka tas attālinātais process, attālināta mācīšanās mūsu gadījumā, tā maina visu. Viņa maina, kā mēs runājam, kā mēs domājam, kā mēs jūtamies,” atzīmēja Reinis Fjodorovs.
Pretrunīgas un sarežģītas sajūtas, kas pieredzētas sievietes cīņā ar krūts vēzi, pārtapušas multimediālā izstādē “Paštrokšņi”. Tās idejas autore Paula Tisenkopfa sākotnēji sajūtas par slimības gaitu izvēlējās dokumentēt, lai piedzīvotu savu terapiju.
“Starpposmā starp manu operāciju un ķīmijterapiju, man atnāca sajūta, ka es vēlos dokumentēt to, kam eju cauri. Nav jau stāsts par mani. Es drīzāk esmu kā tēls, kā galvenais varonis caur kuru tiek izstāstīts daudz plašāks vēstījums,” uzsvēra Tisenkopfa.
Pateicoties fotogrāfa Māra Ločmeļa, rakstnieces Ingas Gailes un video mākslinieka Rolanda Brieža un izstādes kuratores Kristīnes Liniņas atšķirīgajām mākslas valodām un medijiem, Paulas pieredze pasniegta jaunā interpretācijā un pārtapusi sociālā mākslas projektā.
“Kad mums kāds cilvēks pasaka, ka viņš ir slims ar vēzi, lielākoties mēs nezinām ko teikt, jūtamies neērti,” norādīja Inga Gaile. “Mēs arī kā sabiedrība sevi apzogam patiesībā, jo tā ir ļoti liela dzīves sastāvdaļa – slimības, nāve, dažādi pārdzīvojumi. Un, ja mēs tos nevaram izturēt, mēs diemžēl nevaram arī piedzīvot to otro pusi pilnvērtīgi.”
Izstāde “Paštrokšņi” par ziedojumiem, kas vēlāk tiks novirzīti labdarības fondam “Rozā vilciens” aplūkojama Laubes namā Pārdaugavā.
