"Šis haotiskais starpstāvokļu savirknējums, kurā atrodamies, sniedz telpu tam, lai mēs ieraudzītu un pārdomātu savu iemestību ikdienas kontekstā," skaidrots izstādes pieteikumā.
Māksliniece Emma Sofia uzskata, ka, lai izbaudītu šī brīvā kritiena/lidojuma destruktīvo un reģenerējošo spēku, ir jāuzdrošinās atkailināti un patiesi atgriezties pie sevis. Šķietami bezgalīgi dziestošais izolācijas bezsvara stāvoklis māksliniecei simpatizē, jo ir iegūts ilgi gaidītais: būt sarunās ar sevi un meklēt savus saskares punktus arī attiecībās ar mākslu un visu juteklisko pasauli – gan rutīnas maiņa, gan jaunu ideju ģenerēšana, gan pasivitāte, dīkstāve, pat šķietami degradācijas mirkļi ļauj priekšstatīties auglīgām transformācijām.
Kā norādīja māksliniece – šis "bezgalīgais starpstāvoklis" ir izteikti vērsts arī uz sevis pašas atrašanu – censties no jauna sajust un uztaustīt formas, izteiksmes līdzekļus un tehnikas, kurās māksla pašā māksliniecē rezonē vissulīgāk: izkāpt no virskārtas, kas ikdienā bija uzgūlusi, trenēties un izcelt no dzīlēm visu sen aizmirsto vai neērto, ko izmantot kā rīku tālākai izaugsmei.
Izstādes darbu sērijā māksliniece apspēlē tēmas, kuras ir kā spoguļošanās sevī – tās ataino intīmu sevis izzināšanu, analizēšanu un introvertu monologu.
Pārlieku intensīvas domāšanas mulsinošā smaguma un sakāpinātas spriedzes satvarā, šāda kontemplāciju vizualizēšana māksliniecei ļāvusi rast izeju šķietamos bezizejas stāvokļos, joprojām saglabājot saikni ar urdošajiem un neērtajiem, sev svarīgajiem jautājumiem un sajūtām.
Izstādes "Pašizolācija no sevis – attiecības ar mākslu" darbus caurstrāvo dažādi sajūtu motīvi: uzmanības trūkums, atkarības, neadekvāti pārspīlētas emocijas, bezizejas situācijas, kā arī visa iepriekš minētā noliegums. "Tās ir tēmas, kuras skar ikvienu no mums, bet tajā pašā laikā šķiet tik neatšķetināmi un neatraujami iegūlušas pašas mākslinieces iekšējā pasaulē," skaidrots izstādes aprakstā.
Kopš studiju laikiem Honkongā māksliniece atradusi sevi uzstādījumā "uncomfortable is good" (neērti ir labi – angļu val.): kā visu neērto, nepatīkamo, traucējošo un slēpjamo eksplicēt un risināt tieši caur mākslu – caur saviem gobelēniem, tādējādi ļaujot ne tikai atrast pašai sevi, bet ļaut arī darbu vērotājam atrast rezonējošus pavedienus. Ar gobelēnu sērijas šķietami nenoteiktajiem siluetiem, kas atgādina gaistošu problēmu paliekošas formas, var personificēt ne tikai sevi, bet arī apkārtējo cilvēku sajūtu pasauli un aktuālas pārdomas, uzskata māksliniece.
Par mākslinieci
Emma Sofia ir absolvējusi Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Tekstila dizaina nodaļu. Ieguvusi Latvijas Mākslas akadēmijā bakalaura un maģistra grādu tekstilmākslā. Studējusi Norvēģijā Bergenas universitātē, Vizuālās mākslas, mūzikas un dizaina fakultātē un Honkongas Politehniskās universitātes Dizaina skolā. Pašlaik studē maģistrantūrā glezniecību. Piedalījusies vairākās grupu izstādēs Latvijā, Norvēģijā, Amerikā, Lietuvā, Baltkrievijā. Māksliniece ieguvusi vairākus apbalvojumus, nominācijas un atzinības. Viņas darbi atrodas "Latvijas LOTO", Upītes kultūras telpas un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja kolekcijās.
