"Izstādē apskatāma gan antīkā, gan kristīgā, gan latviešu tradicionālā mitoloģija. Es to apkopoju vienuviet ar domu, ka tā ir mūsu kultūras pamatne," saka izstādes kuratore Sniedze Kāle. "Vēl ir cits aspekts, kas bija izstādei fonā. Kritiskais aspekts, tāpēc izstādes tituldarbs ir "Apolona bojāeja". Tā ir šī kultūru sadursme."
Gleznas, grafikas, tēlniecība un video – izstāde "Mītu koordinātes" radīta, apvienojot visus šos medijus, dažos darbos cenšoties parādīt arī mūsdienām raksturīgo ironisko, sociālpolitiski aso vai popkultūrisko mākslas simbolu ietekmi. Tā redzama, piemēram, Aigara Bikšes milzu Kentaurā ar Putina vaibstiem vai Frančeskas Kirkes darbos.
"Kirke daudz strādā ar mitoloģiskajiem motīviem. Viņai mīļš paņēmiens ir izmantot ironiju, jo mūsdienās, 21.gadsimtā, ir neiespējami stāstīt par šīm lietām ļoti nopietni," skaidro kuratore.
Izstādē Mūkusalas mākslas salonā izstādīti arī divi jaunieguvumi, jo saskaņā ar sociālantropologa un filozofa Kloda Levī Strosa atziņam, mūsdienās mīti nezaudē sižetisko aktualitāti, jo tajos iekodēti paņēmieni, kas rada ilūzijas par neatrisināmu pretrunu atšķetināšanu.
"Ingas Melderes darbs "Māja pie ūdenskrituma" ir vairāk kultūrvēsturiska reonstrukcija, un par to, kā mēs raugāmies uz mītiskajiem motīviem," stāsta Sniedze Kāle. "Jāpiemin Kārļa Vītola animācijas filma "Mīnotaurs", kas ir gleznota uz stikla. Tajā ir pilnīgi apgriezts mīts par Mīnotauru, kurš ir nevis briesmīgs nezvērs, bet mazs vērsēns, kuram labirintā ir šausmīgi garlaicīgi, un viņš meklē rotaļbiedrus."
Izstādes autori: Jēkabs Belzēns, Boriss Bērziņš, Jēkabs Bīne, Juris Dimiters, Vladimirs Glušenkovs, Alberts Goltjakovs, Ieva Iltnere, Frančeska Kirke, Dace Lielā, Vija Maldupe, Sarmīte Māliņa, Kārlis Miesnieks, Janis Rozentāls, Jēkabs Strazdiņš, Gustavs Šķilters, Jānis Ferdinands Tīdemanis, Valters Uzticis, Kārlis Vītols.
Izstāde skatāma Mūkusalas mākslas salonā līdz 26.novembrim.
