Evija Korovacka ir viena no izstādes "Putekļos atrastais" autorēm. Kopā ar kolēģi Aneti Anci Tomsoni gados jaunās mākslinieces ar fotogrāfijas un ilustrāciju palīdzību runā par izmirstošiem Latvijas pagastiem, par vietām, kas, kā skaidro autores, gadiem ir krājušas putekļus, nevis cilvēkus. Kā simbolu viņas izvēlējušās pamestas ēkas laukos.
Izstādes autore Evija Korovacka stāsta: "Mans prāts parasti iztēlojas, kā tas bija tajā laikā, kad viņas bija uzmanības centrā, tā varētu teikt. Bet es iedomājos, cik daudz bija apkārt cilvēku, kas par tām jūsmoja, kas varbūt gāja uz tam vietām, apmeklēja, bet tagad liekas, ka tur vispār tās dzīvības nekādas nav un ir tāds tukšums."
Evija Korovacka pati nāk no Madlienas pagasta un atgriezusies šeit dzīvot arī pēc studijām Rīgā. Veikusi iedzīvotāju aptauju, lai apzinātu iemeslus, kāpēc laukus pamet. Un sadarbībā ar grafisko dizaineri un ilustratorēm – papildus Evijas dokumentālajām fotogrāfijām – izveidots arī ilustratīvs vēstījums, kas parāda, kāda varētu būt graustu otrā dzīve. Piemēram, kāda darba nosaukums ir "Augstākās izglītības ieguves trūkums lauku reģions".
Māksliniece uzskata, ka arī mazie projekti pagastos attīsta vidi, Korovacka kā piemēru min blakus Madlienai esošo pagastu, kur šobrīd tiek atjaunota vecā Suntažu stacija, kas tiek veidota par tūrisma objektu.
Māksliniece ar fotogrāfijas starpniecību plāno arī turpmāk runāt par problēmām laukos, lai veicinātu sabiedrības interesi par to. Izstāde "Putekļos atrastais" līdz marta beigām skatāma Jumpravas kultūras namā.