Labrīt

Sandis Ģirģens: Pirms lemt par ārkārtas situācijas ieviešanu, ministri uzklausīs ekspertus

Labrīt

Baidens vai Tramps. Diametrāli pretējos uzskatos ir arī daudzi Amerikas latvieši

"Ornamentu kosmoss" Latvijas dizaina pamatlicēja Jūlija Madernieka izstādē

«Ornamentu kosmoss» Latvijas dizaina pamatlicēja Jūlija Madernieka 150. jubilejas izstādē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Viņu dēvē par Latvijas dizaina un lietišķās mākslas pamatlicēju. Rozentāla, Purvīša, Valtera laikabiedrs, mākslinieks ar savu, nesajaucamu rokrakstu – Jūlijs Madernieks. Viņa 150. jubilejas gadā Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs cēlis gaismā mākslinieka daudzveidīgo mantojumu – interjera dizainu, mēbeles, grāmatu dizainu, tapešu rakstus, burtu veidolu un vēl, un vēl. Muzejā cer, ka bagātīgā izstāde rosinās jaunu intereses vilni par Madernieku un viņa stilu jaunajā paaudzē, līdzīgi kā pirms gadiem desmit notika ar viņa skolnieku Ansi Cīruli.

Muzeja direktores Ineses Baranovskas vadībā Latvijas Radio bija iespēja ielūkoties augstajās Sv.Jura baznīcas velvēs iekārtotajā izstādē, kas žilbina ar Jūlija Madernieka košajiem ornamentiem. Izstādes nosaukums “Madernieka stils” dzimis no paša mākslinieka teiktā: “Viegli izrunāt vārdu “stils”, bet viņu radīt – mūža darbs.”

“Madernieka rokrakstu var atpazīt jebkurā lietā, jebkurā mākslas veidā, kurā viņš ir darbojies – vai tā būtu lietišķā grafika, grāmatu dizains, burtu dizains, mēbeles, interjera dizains, paklāju raksti un raksti kā tādi...

Bāzējoties uz mūsu etnogrāfisko dizainu, viņš tomēr nav baidījies to attīstīt un pakļaut savai radošajai interpretācijai,” norāda Baranovska.

Jūlijs Madernieks dzimis 1870. gadā Vecgulbenes pusē, un pamati viņa izteiktajai dabas, formas un latviskuma izjūtai rodami jau bērnībā.

Izstādes kuratore Rūta Rinka
Izstādes kuratore Rūta Rinka

Izstādes kuratore Rūta Rinka stāsta: “Viņš ir zemnieku dēls, dzīvojis ļoti skaistā apkaimē, pats piedalījies visos lauku darbos, palīdzējis mātei lasīt augus dzijas krāsošanai, viņam bijis pašam savs puķu dārzs. Viņš daudz studējis augus, kas ir saistīts ar jūgendstilu – tas ienes dabas klātbūtni mākslā. Un, protams, ļoti pamatīgā Štiglica skolas izglītība.”

Pēc Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas Pēterburgā Madernieks gadsimtu mijā stažējas Rietumeiropā – Parīzē, Londonā, Minhenē. Tāpat kā domubiedri no mākslinieku pulciņa “Rūķis”, kurā darbojās arī Janis Rozentāls, Vilhelms Purvītis, Rihards Zariņš, Teodors Zaļkalns un citi, Madernieks uzskatīja, ka latviešu profesionālā māksla jāveido kopsolī ar Rietumeiropas modernajām strāvām. Izstādē redzams, cik daudzpusīgi mākslinieks tam piegāja.

“Mēs gribējām parādīt Madernieka daudzpusību. Tas ir jūgendstila laika kredo – mākslai ir jāaptver viss, kas saistīts ar cilvēka dzīvi, sākot no arhitektūras un līdz pat vissīkākajai lietai. Tā kā Madernieks ir šī laika pārstāvis, protams, viņš darbojas visās šajās jomās. Viņš uz to ir spējīgs, pateicoties savai vispusīgajai izglītībai,” norāda Rūta Rinka.

Jūlijs Madernieks. 1941.
Jūlijs Madernieks. 1941.

Izstādes veidotāji vēlējušies akcentēt Madernieku kā ornamenta meistaru un izcelt ne tik daudz viņa veidotos priekšmetus, bet ornamentālo metodi, kas tos vieno. Tās kompozīcijās rodamas paralēles ar mūzikas ritmu, jo arī mūzika Maderniekam bijusi ļoti tuva.

Madernieka rokrakstu muzeja vadītāja Inese Baranovska raksturo kā ļoti savdabīgu: “It kā ir šī ģeometrisko rūtiņu precizitāte, bet visu laiku tur ir tāda radošā nobīde.

Un tas ir tas viņa knifs, tā tiešām ir maģija.

Iekārtojot izstādi, tu ej no viena darba pie otra. Savos reālistiskajos darbos – Pededzes upe, dzimtās mājas, ainavas – viņš ir tāds romantisks, jauks, latviski vienkāršs un sirsnīgs cilvēks. Bet, kad sāk pētīt šos viņa ornamentus un to fantastisko daudzveidību, tur atklājas tāds kosmoss, kas ir vienkārši nepārspējams!”

Izstādi veido eksponāti no vairāk nekā desmit atmiņu krātuvēm – arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Gulbenes muzeja, privātkolekcijām, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas un Valsts prezidenta kancelejas, kur saglabājušās Madernieka dizainētās mēbeles. Daudz kas no viņa darbiem gājis bojā – piemēram, interjeri bagātu rīdzinieku dzīvokļiem, tagadējās Ārlietu ministrijas vai Rīgas 40. vidusskolas griestu un sienu apdares, kas izstādē redzamas vien melnbaltās fotogrāfijās. Inese Baranovska ir pārliecināta, ka Madernieka mantojums nav zaudējis aktualitāti arī mūsdienās un izstāde ļaus tam noņemt “tradicionāli dogmatisko” smagumu.

“Tā bija ar Ansi Cīruli – tieši pēc viņa grāmatas un izstādes uzplaiksnīja interese par viņu.

Manuprāt, šobrīd ir tā – Madernieku cilvēki ir dzirdējuši un zina, bet līdz galam novērtēt un izprast, īpaši jaunā paaudze, nav varējusi, jo ir tikai daži piemēri pastāvīgajā ekspozīcijā.

Šeit ir tik plašs klāsts! Paralēli izstādei top arī apjomīgs rakstu krājums. Domāju, ka tas būs jauns solis nākotnes izpētei un dizaineru radošajiem darbiem,” spriež Baranovska.

Izstāde “Madernieka stils” Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Rīgā būs skatāma līdz pat februāra beigām, un to papildinās arī lekciju un radošo darbnīcu cikls.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti