Oktobra revolūcijas simtgadē Londonā atklāj izstādi par tā laika politisko realitāti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Atzīmējot Oktobra revolūcijas simtgadi, Lielbritānijas Karaliskajā mākslas akadēmijā atklāta īpaša izstāde. Tajā izstādīti mākslas darbi, kas gleznoti periodā no 1917. līdz 1932.gadam, un kuros atspoguļota tā laika brutālā politiskā realitāte.

Ikoniskais Ļeņina portrets, kuru gleznojis viens no padomju sociālā reālisma galvenajiem māksliniekiem Īzaks Brodskis, ir viens no aptuveni 200 Londonas Karaliskajā mākslas akadēmijā izstādītajiem darbiem, kas sniedz ieskatu tajā, ko uzskatīja par proletariātam noderīgu mākslu boļševiku elite kopš varas sagrābšanas Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas laikā Krievijā 1917.gadā. Tas ir ceļojums simt gadu pagātnē, sniedzot  skatījumu uz agrīno Padomju Savienību un to, kā tajā izturējās pret mākslu.

„Tas ataino īpašu Krievijas vēstures periodu, kuru grūti izprast tikai no grāmatām. Nav nekā spēcīgāka kā mākslinieka paustais par apkārtējo pasauli laikā, kad mākslinieks pats tika uzskatīts par karavīru ar otu, kurš izmanto īpašu vizuālu stilu propagandas veidošanai. Tas bija īpaši svarīgi, ņemot vērā, ka tobrīd lielākā daļa tautas bija analfabēti, tādā veidā politiski vēstījumi tika skaidroti tieši ar vizuālo mākslu,” skaidro mākslas kritiķe Estelle Lovata.

Liela daļa no šiem mākslas darbiem Lielbritānijā aizdoti no Valsts Ermitāžas Sanktpēterburgā un Tretjakova galerijas Maskavā, daļa nāk no privātām kolekcijām. Starp revolūcijas laika, kā arī 20. un 30. gadu Padomju Savienības sociālo reālismu manāms arī tā laika avangards. Tādiem māksliniekiem kā Vasilijs Kandinskis, Kazimirs Malevičs un Vladimirs Tatlins gan par totalitāru valsti kļūstošā Padomju Savienība nebija labvēlīga augsne viņu mākslai.

“Grupa, ko dēvēja par Krievijas revolucionāro mākslinieku asociāciju, bija apņēmusies iznīcināt visu avangardu un jebkādu kritiku, un viņi kļuva arvien ietekmīgāki 20.gados. Viņi arī nostiprināja, ka parastajai tautai ir jāsaprot visa māksla, un, protams, to nevar panākt ar Popovu vai Kandinski,” stāsta izstādes kurators Džons Milners.

Līdz ar mākslas darbiem izstādē iespējams iepazīties ar tā laika filmām, fotogrāfijām un dažādiem dokumentiem. Izstāde Lielbritānijas Karaliskajā mākslas akadēmijā būs skatāma līdz pat aprīļa beigām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti