Par to, ka Edgars Mucenieks ir piederīgs otas meistariem, izstādē liecina vien viena nosacīta glezna, ar kuru mākslinieks vēlējies parādīt, cik liela atšķirība valda mūsu mazajā Latvijā. Tagad viņš laika plūdumam pieskaras ar citiem izteiksmes līdzekļiem.
"Ja es gribu runāt ar cilvēkiem, ja es gribu, lai viņi sadzird mani, saprot, ierauga un sajūt, tad skaidrs, ka ar vienu klasisko gleznošanu, vismaz man, ir par maz," saka Mucenieks.
Izstāde ''Simts vientulības gadu'' esot mazliet nokavējies veltījums Latvijas simtgadei un Mucenieku ģimenes radošās darbības simtgadei. Tā ir kā saruna par kopīgi un atsevišķi piedzīvoto vientulību, par mīlestību un to, kas notiek ar mums un starp mums.
"Laime ir tajā, ka es varu pieskarties, es varu būt tuvu, un es varu pieņemt to otru cilvēku, lai arī ikdienas dzīve, it sevišķi 30 gadu garumā un sevišķi diviem egoistiem māksliniekiem.., tas nav tik vienkārši," uzsver Mucenieks.
Edgara Mucenieka otra pusīte ilgus gadus bijusi tekstilmāksliniece, bet sapratusi, ka izteikt savu domu tikai dzīparos vairs nespēj. Performancē ar piena separatoru, kas vienlaikus var būt arī laika mašīna, viņa vēlējusies parādīt lauku sievu stiprumu, un pateikties savai mammai.
"Es pilnīgi redzu, ka tas ir vēl pēdējais padarītais darbs, kas man jāizdara. Jāpasaka viņai paldies, un šī te bērnības atmiņa kopā ar viņu, lai būtu sajūta, ka viss ir padarīts," saka māksliniece.
Neparastā kaibaliešu izstāde Ogres vēstures un mākslas muzejā būs apskatāma līdz 17. februārim.