Tajā piedalās aptuveni 70 Latvijas mākslinieku, piedāvājot savu versiju par „mistērijas” jēdzienu. Daudzi izmantojuši tieši Jāņu tēmu, bet dažādi apspēlētas arī citas mistērijas.
Izstāde ir vienlaicīgi arī konkurss, jo divi darbi saņems balvas, ko līdz ar šo izstādi iedibina galerija sadarbībā ar kultūras centru „Grata JJ”. Plānots, ka turpmāk šāds konkurss būs ikgadējs.
Izstādes rīkotāji stāsta, ka par pasākuma simbolu kļuva Kristīnes Kvitkas glezna ar trīs meitenēm ar vainagiem Jāņu naktī - „Nakts ziedi”, kas mazliet sirreālās noskaņās ļaujot notvert Jāņu mistērijas atmosfēru.
Lielākā daļa darbu tapuši speciāli izstādei, un izstādes rīkotājiem ir interesanti, cik dažādi mākslinieki risina mistērijas tēmu.
"Ilze Laizāne mums bija atklājums. Ļoti interesanta māksliniece, viņai visumā pasaules izjūta ir tāda - uz mistikas robežas - ļoti viegla, ļoti gaisīga, ļoti smalka, bet arī dziļa.
Interesanti darbi ir Guntai Liepiņai-Grīvai eļļas glezniecība kopā ar kolāžu. Tur ir gan latviskas ozollapas, gan eksotiski motīvi ar žirafēm. Savukārt Elga Grīnvalde, kura kādu laiku dzīvoja Itālijā, ir pievērsusies renesanses klasiķu darbu interpretācijām, un šī ir Džoto darba interpretācija," stāsta galerijas mākslinieciskā vadītāja Inga Jurova.
Viņa piebilst, ka savas versijas par tēmu izstādē piedāvā arī Lilija Dinere un Roberts Diners, kuru darbos allaž jaušams kas mistisks, Andrejs Ameļkovičs, kurš šoreiz pārsteidz ar viņam jaunu rokrakstu, arī Laima Bikše, Anita Meldere, Aleksejs Naumovs, Roberts Koļcovs, kopumā ap 70 mākslinieku.
Pati savā darbā Jurova mistēriju risina caur mīlestības tēmu: „Saucas „Aleluja”, kas ņemts no Leonarda Koena dziesmas. Darba centrā ir tādas kā peonijas, kas atgādina planētas un zvaigznes, un tēma – mūžīgā mīlestība”.
Caur augiem un ziediem par kosmosa ritējumu savos darbos runā māksliniece Inga Kalēja, vienā no darbiem redzams magones, bet otrā – papardes motīvs:
„Es atnesu miniatūra formāta darbiņu, kurā ir paparde, kas sastāv it kā no spirālēm, tur ir vairākas spirāļu kombinācijas.
Tas saistās ar bezgalības simbolu un tur ir tā sasaiste mikrokosmosam ar makrokosmosu, jo spirāle ir kā tas kosmiskais riņķojums,” skaidro māksliniece.
Līdzās gleznām izstādē pārstāvēta arī instalācija, tēlniecība, keramika, arī stikla māksla, kuras viena no pārstāvēm izstādē ir Ramona Pēkšēna.
„Es esmu veidojusi savu darbu ļoti lakonisku stiklā, tas ir stikla kausējums un latīnisks uzraksts – Felicitas – laime. Jo mistērija man asociējas ar kaut ko gaišu, katrā ziņā iznākumam ir jābūt labam, varbūt tas ir uz brīdi nesaprotams, miglā tīts, bet ar sauli galā,” stāsta Pēkšēna.
Līdz ar šo izstādi galerija "MuseumLV" un kultūras centrs "Grata JJ" iedibina jaunu balvu vizuālajā mākslā "Grata Balva".
"MuseumLV" un kultūras centra "Grata JJ" valdes priekšsēdētāja Jūlija Jeresjko stāsta, ka pēc gada darba, kas bijis veiksmīgs, galerija nolēmusi iet soli tālāk un iedibināt ikgadēju jaunu balvu vizuālajā mākslā. Balvu 500 eiro apmērā saņems divi izstādes „Mistērija. Rituālā māksla” dalībnieki. Vienu izraudzīsies galerija un nosauks to jau izstādes atklāšanā , bet otru - skatītāji un tas kļūs zināms jūlija nogalē.
Bet izstāde tiks atklāta ar performanci, kas simboliski atainos, ka arī pašu mākslu dažkārt grūti nošķirt no rituāla vai mistērijas. Performanci ar akmens stādīšanu piedāvās Ojārs Feldbergs.
Visplašākajam skatītāju lokam izstāde „Mistērija. Rituālā māksla”, kurā piedalās vairāk nekā 70 mākslinieki, būs skatāma no 21.jūnija līdz augusta nogalei.
