Ar izstādi saistītie publiskie pasākumi
- 2017. gada 15. novembrī plkst. 18.30 tikšanās ar režisoru Pēteri Krilovu un videofilmas “Leģenda par Jāni Tīdemani” (filmu studija “Zalktis”, 1998) demonstrācija.
- 2017. gada. 6. decembrī plkst. 18.30 mākslas zinātnieces Edvardas Šmites lekcija ”Bohēma kā Latvijas kultūras dzīves nozīmīga sastāvdaļa 20. gadsimta 20.–30. gadu radošās pasaules kontekstā”.
- 2018. gada. 10. janvārī plkst. 18.30 mākslas zinātnieces, Dr. art. Daces Lambergas lekcija “Jāņa Tīdemaņa laikabiedri trimdas mākslā no Eiropas līdz Amerikai. 20. gadsimta 40.–60. gadi”.
Tīdemanis nācis no Ventspils un māksliniecisko izglītību ieguvis Beļģijā, Antverpenes Karaliskajā mākslas akadēmijā (1922–1927) un (ar pārtraukumiem no 1927. līdz 1934. gadam) Antverpenes Augstākajā mākslas institūtā, kur apguva portreta, figurālo un žanra glezniecību. 1936. gadā mākslinieks atgriezās Latvijā, bet 1944. gadā emigrēja uz Šveici, un pēc četriem gadiem – uz Kanādu, kur dzīvoja līdz mūža beigām.
20. gadsimta 20.–30. gadu mijā, iegriežoties Latvijā no studijām Beļģijā, Tīdemanis saviļņoja šejienes sabiedrību ar glezniecisku vitalitāti, kurā savdabīgi apvienojās drosmīgs modernisms ar beļģu ekspresionistu pieredzi un vecmeistaru tradīcijām. Tā bija glezniecība, kas atšķīrās no tolaik latviešu mākslā valdošajām jaunreālisma tendencēm.
Par latviešu “beļģi” dēvētajam Tīdemanim raksturīgs atraisīts, temperamentīgs otas triepiens, spēcīgi krāsu kontrasti, faktūru variācijas un formu deformācija. Mākslinieks strādājis dažādos žanros – gleznojis portretus, sadzīves ainas ar groteskas elementiem, aktus, ainavas un klusās dabas. Viņš bija viens no pirmajiem, kurš Latvijas mākslā pievērsās sporta un modernās lielpilsētas tematikai un uzskatāms par novatoru lielu ļaužu masu atveidojumā.
Starp iemīļotākajiem Tīdemaņa motīviem minami ostu skati, krāšņi karnevāli, naksnīgas pilsētu ainavas ar laternu mirdzumā vizmojošām ielām un izgaismotiem skatlogiem. Mākslinieks strādāja arī oforta, akvareļa un zīmējuma tehnikās.
Retrospekcijā abos Mūkusalas mākslas salona stāvos būs apskatāmi māksliniekam raksturīgāko glezniecības žanru un dažādu daiļrades periodu darbi. Izstādes nosaukums “Maestro grandiozo” akcentē Tīdemaņa leģendām apvīto, ekstravaganto personību, kura daudzkārt kļuvusi par iedvesmas avotu rakstnieku, dzejnieku un dramaturgu radīto literāro varoņu prototipiem.
Ekspozīciju papildinās dokumentālas liecības par Tīdemaņa dzīvi, kā arī fragments no Dailoņa Stauvera (ASV) 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē tapušās filmas par 14 latviešu trimdas māksliniekiem “Par gleznām un gleznotājiem”.
Savukārt no novembra vidus jaunākajiem izstādes apmeklētājiem būs iespēja patstāvīgi iepazīt mākslinieka dzīvi un daiļradi, izmantojot izstādei īpaši izstrādātu “Piedzīvojumu karti” ar atjautības uzdevumiem. Kopā ar piecpadsmitgadīgo mākslinieku – tobrīd vēl jauno jūrnieku – bērni tiks aicināti “iekāpt kuģī”, lai iepazītu pasauli ar Tīdemaņa acīm, dodoties piedzīvojumos un ceļojumos cauri visai mākslinieka dzīvei. “Piedzīvojumu karte” būs pieejama bez maksas visiem izstādes apmeklētājiem ar bērniem. “Piedzīvojumu karti” izstrādājusi sērijas “Mākslas detektīvi” autore Luīze Pastore, grafikas dizainere – Madara Krieviņa.
Kopā ar izstādi klajā nāks izdevniecības “Neputns” sērijas “Latvijas mākslas klasika” grāmata par Jāni Ferdinandu Tīdemani.
Izstādes kuratore un grāmatas autore – mākslas zinātniece Ingūna Ģēģere. Ieeja izstādē un publiskajos pasākumos bez maksas.
