Pirmā un vienīgā Georga Šenberga (1915 - 1989) personālizstāde viņa dzīves laikā notika, kad viņam bija jau 73 gadi. Taču uz to viņš neieradās un pēc gada nomira. Viņš bijis ļoti noslēgts cilvēks, dzīvi veltījis vienīgi gleznošanai. Naudas pelnīšanu un ikdienas rūpes bija uzņēmusies viņa sieva.
Līdz 2016.gada 16.janvārim Mūkusalas mākslas salonā skatāma Georga Šenberga simtgadei veltīta izstāde "Ārpus laika". Izstādē vienuviet apkopoti autora darbi no dažādām kolekcijām.
Kā vēstīts, Georga Šenberga simtgades izstāde iepazīstina ar maz zināmā mākslinieka darbiem. Starp izstādītajām gleznām ir arī viņa kundzes portrets. Interesanti, ka infrasarkano staru tehnoloģijas uzrāda, ka gan sievas portrets, gan citas Šenberga bildes sevī slēpj vēl vienu gleznojumu. "Mainās bilde. Tas ir tas, ko redz infrasarkanajā apgaismojumā - tā ir pilnīgi cita bilde," saka izstādes kuratore Sniedze Kāle.
Latvijas Mākslas akadēmiju Šenbergs savulaik tā arī neapbeidza, jo pareizība un standarti glezniecībā viņu nav inetersējuši. Īsteni mākslas pazinēji Šenberga citādo pieeju augstu vērtējuši gan viņa dzīves laikā, gan arī tagad.
"Viņš patīk feinšmekeriem. Ja tev patīk māksla vispār, ja esi iedziļinājies, izgājis līmenim, kas ir pareiza kompozīcija, kad saproti, tad nākamā pakāpe ir atkāpe no tā visa... Ja kolekcionētājs ir ar pieredzi, tad tas ir līmenis, ja tev ir Šenbergs. Un viņš ir arī rets, un kolekcionāriem jau gribas kaut ko retu savā kolekcijā," norāda Sniedze Kāle.
Izstādē apkoptās gleznas Mūkusalas mākslas galerijai aizdevuši vairāki privātkolekcionāri, kā arī valsts un reģionālas nozīmes muzeji.
