Viss sācies ar braucienu uz Vjetnamu pirms gadiem trim – tur visur bijis tik daudz atkritumu, ka nav varējuši pārstāt brīnīties. Visādā ziņā, kā atzīstas Kristians Brekte, tas uz viņu atstājis lielu iespaidu. Bet vietējie pat nav pievērsuši uzmanību šiem visu visapkārt kropļojošajiem atkritumiem. Pēc kāda laika galerijas “Romas dārzs” vadītāja Astra Dzērve ierosinājusi māksliniekiem sarīkot izstādi Liepājā. Sākuši domāt par šo tēmu un, kā saka Modris Svilāns, atcerējušies tos atkritumu kalnus, turklāt Baltijas jūras piesārņojuma problēma izskan aizvien skaļāk… Tā arī radusies “Baltic Sia” ideja. Materiāla meklējumos Brekte un Svilāns devušies uz jūrmalu. Un ne reizi vien.
“Mēs paņēmām maisus un gājām vākt krastā izmestos atkritumus. Taču nevis vienu reizi kā lielajās talkās, bet vairākas. Gājām gan kopā, gan atsevišķi.
Vācām visu pēc kārtas, ko pēc vētras varēja atrast jūrmalā. Dažkārt gājām speciāli, piemēram, kad pie Bernātiem tika izmests milzīgs parafīna gabals. Vai arī XIX gadsimta sviesta muca. Un jau pēc tam atlasījām to, kas mums derēja pēc formas vai atbilda mūsu koncepcijai, to, kam bija kāda simboliska jēga. Bet pārējais nonāca miskastē,” stāsta Kristians Brekte.
“Katrā pārgājienā mēs savācām vismaz divus atkritumu maisus,” saka Modris Svilāns. Kristians Brekte piebilst, ka vienā reizē vākuši tik daudz atkritumu, cik varējuši panest.
“Kaut ko gribējām atstāt, piemēram,
mums ir lieta, kuru mēs saucam “Rotko”, bet tas, protams, nav viņš,” teic Brekte, ar to domājot lielu finiera gabalu, kas ir viens no izstādes eksponātiem.
Uz tā ir tādi krāsas traipi, kas to patiešām padara līdzīgu slavenā Marka Rotko darbam. “Mums nācās to nest pret vēju divus kilometrus, un domājām, ka tas mums varbūt nav vajadzīgs, bet tas ir tik izteiksmīgs…” paskaidro Modris Svilāns. Viņš teic, ka daži krastā atrastie priekšmeti izraisa pārsteigumu par to, kā tie vispār nonākuši jūrā. Piemēram, krāsotāja veltnītis, viss ar zilu krāsu.
“Gatavs eksponāts! Ar to vairāk nekas nav jādara! Vienkārši šedevrs,” saka mākslinieks.
Mākslinieki atzīst, ka lai arī Baltijas jūrā ir piegružota, taču, ja to salīdzina ar Vjetnamas piekrasti, tā ir vienkārši supertīra! Taču tas nebūt nenozīmē, ka tās piesārņotībai nav jāpievērš uzmanība, ka tā tāda būs arī pēc pusgadsimta.
Nekādā gadījumā nedrīkst samierināties ar šiem atkritumiem un pie tiem pierast!
Izstādei ir vairākas tematiskās daļas – piemēram, ir zāle ar priekšmetiem, kas saistīti ar jūrniecību un zvejniecību. Ir “romantiskais” stūrītis ar neona apgaismojumu. Mākslinieki uzskata, ka jūra ir organisms, kas dzīvo savu dzīvi. Tāpēc izstādes nosaukumam ir daudz dažādu nozīmju. “Baltic Sia” ir arī vārdu spēle: sea (angļu valodā – jūra) un SIA (sabiedrība ar ierobežotu atbildību). Norāde uz jūras pašpietiekamību. Un uz to, ka cilvēka darbības dēļ jūra kļuvusi par atkritumu ražotāju.
“Šī izstāde ir ne tikai par cilvēka attieksmi pret jūras piesārņotību, bet arī par to, kādus priekšmetus var atrast jūrā vai tās krastā.
Kristians un Modris te rāda ne tikai šos priekšmetus, bet arī kombinācijas no saviem atradumiem, artefaktus. Mums te ir pārstāvēti arī kinētiskie objekti, kurus radījis Modris. Tajos ir sensori, kas reaģē uz kustībām, tātad – iedarbosies tikai tad, kad publika staigās pa zālēm un iepazīsies ar izstādi. Turklāt pagājušajā gadā mēs rīkojām meistarklases Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā. Studenti ari gāja uz jūrmalu, meklēja izmestos priekšmetus, radīja savus darbus. Tie ir pārstāvēti vienā no zālēm. Dažiem studentiem tā kļuva par pirmo piedalīšanos izstādē,” stāsta izstādes kuratore Auguste Petre.
Kristiana Brektes un Modra Svilāna izstāde “Baltic Sia” Liepājas galerijā “Romas dārzs” apskatāma līdz 1. augustam.
