Kultūras ziņas

Rīgā viesojas lietuviešu dzejnieks Toms Venclova

Kultūras ziņas

Izstādē bērniem - dzīvnieki latviešu glezniecībā

Kanalizācijas cauruļu kvartets "Daudzskanis"

No 15.septembra Mākslas muzejā – Salmanes, Salmaņa un Pētersona izstāde «Daudzskanis»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

No 2018. gada 15. septembra līdz 21. oktobrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā, Kupola zālē (5. stāvā; Jaņa Rozentāla laukumā 1, Rīgā) būs skatāma Annas Salmanes, Kriša Salmaņa un Kristapa Pētersona izstāde “Daudzskanis”.

Mākslinieku trio Anna Salmane, Krišs Salmanis un Kristaps Pētersons ir viena no retajām multižanriskajām parādībām Latvijas aktuālās mākslas ainā. Šīs kopas projektu zīmīgākais raksturlielums ir vizuāli minimālistisks un konceptuāls tēls, kura emocionālās un intelektuālās būtības izteicējs, instruments ir skaņa. 2017. gadā grupa ieguva Purvīša balvu par darbu “Dziesma” (2015).

Lielformāta skaņas skulptūra “Daudzskanis” radīta īpaši Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kupola zālei, informēja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja preses centrā. Šī objekta inspirācijas avots ir britu astrofiziķa Freda Hoila (Fred Hoyle) zinātniskās fantastikas romāns “Melnais mākonis”* (1957), kur uzmanības centrā ir jēdziens “saprašanās”. Vēstījuma sižetiskā attīstība apliecina, ka tieši tā ir izšķirīgi svarīga. “Daudzskaņa” autori uzsver, ka reālajā pasaulē “saprašanos bieži sarežģī kultūras, izglītības, pieredzes, individuālā rakstura, dzimtes un dzīves posma īpatnības. Pilnīga saprašanās ir reti sasniedzama, bet tiek nepārtraukti pieprasīta. Izvirzot saprašanos par nepieciešamību, atšķirīgi viedokļi izraisa rūgtumu. Mainot skatpunktu un atšķirīgumu pieņemot par pamatstāvokli, cieņpilna nesaprašanās atbrīvo un bagātina.”


“Daudzskanis” ir mehānisks lielizmēra stabuļu instruments. Dzirdama četrbalsīga polimetrija stingrā stilā. Katra stabule te spēlē savā ritmā, taktsmērā, tempā un augstumā. Dažādās skaņurindas jaucas un pārklājas, sekojot savam algoritmam. Tomēr katrā ciklā ir mirklis, kad to trajektorijas satiekas.

Izstādi “Daudzskanis”, kas ir Purvīša balvas speciālprojekts, realizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar kultūras projektu aģentūru “Indie”, mākslas un kultūras portālu “Arterritory.com”. Skulptūras radīšanu konsultējis mākslinieks Oskars Poikāns, bet to izgatavojis Oskars Plataiskalns (“Dizaina darbnīca”). Projektu atbalsta Purvīša balvas patrons SIA “Alfor”.

Japiebilst, ka “Daudzskanis” ir mākslinieku trio trešais kopīgi realizētais darbs. Pirmais kopdarbs bija “Dziesma” (2015), par ko viņi saņēma “Purvīša balvu” 2017. gadā, tam sekoja “Edīte” (2016) Cēsu mākslas festivālā.

* Britu astrofiziķa Freda Hoila (Fred Hoyle) zinātniskās fantastikas romāna “Melnais mākonis” (1957) pirmajās lappusēs Saules sistēmai tuvojas gāzes un putekļu mākonis. Sasniedzis Sauli, tas apstājas. Neparedzētā uzvedība liek minēt, ka mākonis ir inteliģenta būtne. Lai pārliecinātos, zinātnieki uzsāk sarunu. Mākonis te ieradies tikai atjaunot enerģijas krājumu un ir pārsteigts, ka uz vienas no Saules sistēmas planētām attīstījusies mēreni saprātīga dzīvības forma. Pēc zinātnieku lūguma tas mēģina sniegt savas zināšanas diviem brīvprātīgajiem. Mākoņa informācija neizmērojami pārsniedz cilvēka prāta spējas, un abi pētnieki no pārslodzes mirst. Kā daudzi zinātniskās fantastikas romāni – arī šis ir stāsts par cilvēkiem un nevis par citplanētiešiem. Par mūsu reakcijām ekstremālos apstākļos un neordinārās situācijās. Par spēju saprasties un par mūsu saprašanas ierobežotību, par cilvēka alkām šķērsot robežas – neatkarīgi no iznākuma.
 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti