“... ja es kā cilvēks negribu pusaizmigusi nesapratnē savu dzīvi nodzīvot. Man ir kaut kādas lietas jāizdomā, jāsaprot. Kaut vai savas uztveres robežās. Un es domāju gleznojot. Kad es gleznoju, tieši tajā brīdī visu, kas manā prātā ir, spēju skaidrāk formulēt. Tas nav tik vienkārši, ka gleznotājs, kad triepj krāsu, dara to tikai izklaides pēc. Glezniecība ir veids, kā es savus secinājumus varu pārbaudīt.” (Sandra Krastiņa)
Sandras Krastiņas albumā apkopoti darbi no 20. gs. 80. gadiem līdz šim gadam. Teksta daļā Valda Ābola, Jāņa Taurena raksti, kā arī Laimas Slavas intervija ar Sandru Krastiņu. Albumu papildina Sandras Krastiņas dzīves dati, bibliogrāfija un pilns tekstu tulkojums angļu valodā.
Albuma sastādītāja Laima Slava norāda: “Sandra Krastiņa ir viena no mūsu 80. gadu figurālistu paaudzes spožās plejādes māksliniecēm. Neskatoties uz tolaik ierobežotajām informācijas iespējām, šī paaudze precīzi uztvēra to, kas virmoja mākslas pasaulē vispār. Vērojot, kā albumā kārtojas Sandras darbi, kļūst skaidrs, ka caurvijas viena, galvenā tēma – tā ir: cilvēks sabiedrībā, personības, individualitātes ievainojamība, apdraudētība jebkurā sabiedriskā formācijā. Turklāt katra no desmitgadēm Sandras mākslā nākusi ar jaunu izaicinājumu vizuālajai izteiksmei, meklējumiem glezniecības valodā.”
