Skatītājs ir tas, kas izstādi Rīgas mākslas telpā atdzīvina, jo tikai pieejot pie objekta, iedarbojas sensors, un instruments sāk skanēt, trokšņot, pūst vai grabēt, kā nu kurā gadījumā. Iedvesma izstādei gūta no etnomuzikologa Valda Muktupāvela pētījumiem par senajiem latviešu skaņu rīkiem. Izstādes autorus galvenokārt interesēja tie, kas nav saglabājušies, bet par kuriem ir tikai mutvārdu liecības.
Pēc šiem aprakstiem tad viņi arī vadījās, un izstādē redzamas viņu versijas par tādiem instrumentiem, kā piemēram, duceklis, klabatas, plēvskanis, somas stabules, kāta grābekļi un citi. Protams, tās ir mūsdienu interpretācijas, stāstīja izstādes autori Modris Svilāns un Kristiāns Brekte.
Kristiāns Brekte: "Galvenā atslēga ir Valda Muktupāvela grāmata, kur tikai gleznās var redzēt tos instrumentus, kādi tie ir izskatījušies, jo reāli dabā tie nav saglabājušies. Un tad pēc tām bildēm un gravīrām mēs arī vadījāmies."
Modris Svilāns: "Viņi jau toreiz veidoja savu muzikālo pasauli no visa tā, kas viņiem bija uz vietas. Bet mūsu laikā ir pieejams viss daudz vairāk. Tāpēc mums ir visai plašas atkāpes no tās grāmatas, bet tā ir mūsu interpretācija, kurā mēs iesaistām arī elektroniku."
Viens no jaunradītajiem instrumentiem, kas pievērš vislielāko uzmanību, ir somas stabules mūsdienu interpretācijā. To veido savdabīga instalācija no stabuļu veidolā sašūta aizsargkrāsas auduma un lapsu ādām, kad skatītājs tai pietuvojas, tā piepūšas un lapsas sāk stabulēt, stāstīja autori un izstādes kuratore Auguste Petre.
Auguste Petre: "Somas stabules bijis viens no populārākajiem instrumentiem. Visās svētku reizēs iecienīts un svarīgs instruments. Šī, protams, ir pilnīgi cita interpretācija. Manas asociācijas, kad es pirmo reizi dzirdēju, kā lapsiņas pūš caur stabulītēm, bija, ka tās ir lapsu dvēseles.
Kristiāns Brekte: "Man savukārt ir asociācijas ar to pasaku par žurkām, kad žurku ķērājs ar stabules skaņām tās izvilināja no pilsētas".
Modris Svilāns: "Šim darbam fonā mums ir paslēpies putekļu sūcējs, kas arī ir tas gaisskanis vai pūtējs".
Izstādes autori piedāvā arī savu interpretāciju par senu ritma instrumentu, sauktu par velna bungām.
Kristiāns Brekte: "Mēs ar Modri gribējām tās uztaisīt maksimāli lielas. Cik lielu koku mēs ar mašīnu varējām atvest, tik lielas mēs arī tās uztaisījām. Vēsturiski tās taisīja no kadiķa, tām mēdza izmantot arī cūkas zarnu, kurā sakāra visādus grabuļus. Tās varēja gan ar lociņu ievibrēt, gan dauzīt. Kapelās joprojām tas ir populārs instruments".
Auguste Petre: "Katram darbam ir sava individuāla vērtība, bet pati galvenā lieta ir – kā mēs no šodienas skatu punkta varam paskatīties uz mūsu tradīcijām un tās turpināt. Interesanti ir arī tas, ka katrs objekts, skanot atsevišķi, tomēr rada tādu kopēju muzikālu ainavu. Un varbūt būtu interesanti ierakstīt kopā to visu un paklausīties, kā tas skan".
Izstāde "Skaņurīki. Eksperimentālā laboratorija" būs pieejama līdz oktobra vidum. To papildinās dažādi notikumi – 22.septembrī būs eksperimentālās mūzikas apvienības "Bērnu rīts" priekšnesums, 29. septembrī Valda Muktupāvela priekšlasījums par latviešu tautas mūzikas instrumentiem, kam sekos vēl vairāki pasākumi oktobrī.
