Ņem mani, Ezerzemīte...

Šodien atvadāmies no tautā iemīļotā aktiera Romualda Ancāna. Atvadas notiks pulksten 11 Sv.Jēkaba katedrālē Rīgā, pēc tam mākslinieku vedīs uz viņa mīļo Latgali, kur apbedīs dzimtas kapos Vārkavas novadā - tāda bija viņa vēlēšanās.
Romualds Ancāns visvairāk pazīstams ar saviem vitālajiem un spilgtajiem tēliem Jāņa Streiča filmās, bet 26 gadus viņš nostrādājis arī Dailes teātrī, kur radījis ne mazāk spožus tēlus.
*
Latvijas Radio fonotēka glabā ļoti skaistus Romualda Ancāna mīlestības apliecinājums viņa dzimtajai Latgalei, savā silti vīrišķīgajā balss tembrā viņš ielasījis Pētera Jurciņa, Madsolas Joņa un citu Latgales dzejnieku rindas. Dažbrīd ir sajūta, ka viņš jūtas parādnieks dzimtajai pusei, ka to atstājis, taču parāds tiek atmaksāts ar ļoti pilnasinīgiem Latgales vīrieša raksturiem Jāņa Streiča filmās.
Izidors no "Cilvēka bērna", Giluču Jēkabs no "Limuzīna", arī Rūdolfs - viņa mūža lielākā un pēdējā loma bijušas pat ļoti radniecīgas paša Romualda Ancāna būtībai - to atzīst gan režisors Jānis Streičs, gan aktiera kolēģi no Dailes teātra. Viņš bija arī ļoti stiprs - uzsver Jānis Paukštello, kurš viņu saticis šovasar Latgalē, kad aktieris jau zināja par savu slimību.
Romualdam Ancānam piemita arī nedalīta atdošanās darbam, stāsta kino kolēģis Artūrs Skrastiņš. "Rūdolfa mantojuma" filmēšanas laikā, viņš ne tikai tēlojis Rūdolfu, bet it kā saplūdis ar šo tēlu, dzīvojis viņa dzīvi. No Romualda izstarojusi gandrīz fiziski sajūtama ļoti spēcīga dvēseles enerģija.
Kolēģi arī stāsta, ka Romulads Ancāns ļoti sāpīgi pārdzīvojis aiziešanu no Dailes teātra, un, kā uzskata Olga Dreģe, šī aiziešana notika daudz par ātru.