Lode, kuras spoguļattēlā atspīd visa pasaule. LNMM grafiķa Guntara Sietiņa izstādes nosaukums “Riņķa kvadratūra” ir kā metafora cilvēka mēģinājumam izdarīt neiespējamo un neredzamo padarīt redzamu.
"Mani nodarbina tas, kā uztaisīt ideālu kompozīciju, darbu, ko es nekādi nevaru izdarīt, un tāpēc arī šāds izstādes nosaukums "Riņķa kvadratūra", jo šo matemātisko uzdevumu nav iespējams veikt, (jo nav iespējams aprēķināt vienādu kvadratūru riņķim, lai uzkonstruētu vienādas kvadratūras riņķi un kvadrātu). Šo jēdzienu lieto kā metaforu arī, lai apzīmētu to, ko nav iespējams paveikt," skaidro Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļas vadītājs mākslinieks Guntars Sietiņš.
Mākslinieku interesē optiskā ilūzija kā spēle vai rotaļa. Teksti viņa grafikās visbiežāk ir izlasāmi tikai atspulgos, tādā veidā pārnesot reālo vidi uz iluzoro.
"Viņš savieno redzamo ar neredzamo. Tas skan drusku mistiski, bet tur nav pilnīgi nekā mistiska. Ļoti racionāli Sietiņš redzamajā parāda arī to, kas ir neredzams, un parāda to, ka mūsu uztvere redzamajā pasaulē nevar ietvert pilnīgi visu, kas patiešām eksistē. Un viņš to spēj pateikt un parādīt, ka pasaule ir daudz daudz plašāka, nekā mēs viņu redzam," stāsta mākslas zinātniece, izstādes kuratore Elita Ansone.
"Tā tēma - spoguļlode - mani ir nodarbinājusi krietni sen. Spoguļlodē ir redzams mūsu apkārtējās pasaules atspulgs 360 grādos. Un lodē, ja skatās uz atspulgu, var saskatīt vissīkākās detaļas," atklāj Sietiņš. "Man vienmēr gribējies parādīt darbos visu, kas tajā lodes atspulgā redzams. Es strādāju ar apmēram 9 cm lielām lodēm, un šajā darbā šī lode ir palielināta tieši sešas reizes, beidzot varēju izpriecāties, zīmējot arī tās detaļas, kuras iepriekš nevarēju uzzīmēt."
Grafiķis Guntars Sietiņš Latvijas Mākslas akadēmijā vada Grafikas katedru. Viņa iemīļotā, smalkā mecotintas tehnika ir viena no grafikas tehnikām. Mecotinta, tulkojot no itāļu valodas, nozīmē pustonis.
"Pie Guntara Sietiņa grafikā, protams, ka jārunā par mecotintu un par viņa tehnisko līmeni, kas tiešām ir pasaules līmeņa mākslinieku mecotintistu ģildes līmenis," norāda Ansone. "Izstādē ir vairāki atjautības uzdevumi. Es pat ieteiktu īpaši filozofiski ievirzītus matemātiķus atnākt uz šo izstādi, arī IT speciālistiem ir šis tas interesants šajā izstādē."
Taču mākslinieks uzskata, ka IT speciālisti par viņu "vienkārši pasmietos, jo tas ir tāds ārkārtīgi vienkāršs vingrinājums – Melnais aplis I un Melnais aplis II".
"Ar apli I vis ir skaidrs, bet aplis II ir kvadrāts ar rakstu zīmēm, simboliem, bet tas ir šī “Melnā apļa I” apraksts, izmantojot kodēšanas sistēmu," saka Sietiņš.
"Atbilde ir acīmredzama un racionāla, te nav vajadzīgas sajūtas, emocijas un nezin kaut kas netverams, nē. Viss ir ļoti racionāli. Stāsts patiesībā ir par to plašo, iracionālo pasauli. Vismaz man tas stāsts ir tāds," - tā Ansone. "Interesanti ir tas, ka mākslinieks ļoti reālistiski skatās uz pasauli, bet tas, ko mēs varam no viņa darbiem atvedināt, ir kaut kas ļoti plašs, - par pasaules uzbūvi, par jautājumiem, uz kuriem mēs varbūt nezinām atbildes, bet te tas ir iekļauts."
