Nacionālajā mākslas muzejā atklās gleznotāja Ērika Apaļā personālizstādi «Ģimene»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā no 7. februāra līdz 29. martam būs skatāma gleznotāja Ērika Apaļā personālizstāde “Ģimene”, medijus informē muzeja pārstāvji.

“Ēriks Apaļais ir viens no oriģinālākajiem un izdomas bagātākajiem jaunās paaudzes gleznotājiem, kas pēdējo gadu laikā nākuši no Latvijas,” raksta izstādes organizatori. Izstāde piedāvā mākslinieka līdzšinējās darbības pārskatu piecās sadaļās. Pirmajā sadaļā “Prelūdijā” pārstāvētas autora reti redzētās agrīnās gleznas, tapušas šī gadsimta pirmās desmitgades pēdējos gados.

To veido galvenokārt mazu, krāsainu, rotaļīgi mīļu, taču vienlaikus biedējošu un tumšu, brīvi izpildītu figuratīvu kompozīciju kopums ar atsaucēm uz bērnības atmiņām un traumām.

Otrajā ekspozīcijas sadaļā ietverta virkne Ērika Apaļā noslēpumaino burtu gleznu. Tās sasaucas ar mākslinieka izlasīto – sākot ar Lakānu un beidzot ar Malarmē. Lasīšana dziļi ietekmējusi viņa praksi un arī atspoguļo filoloģijas studijas. Burti slīd pelēkā gammā, tukšā gleznas telpā, atgādinot par savstarpēji saistītiem elementiem lasīšanā un rakstīšanā, jēgā un nozīmē, literatūrā un lingvistikā.

Šis darbu kopums bija māksliniekam būtisks, jo tas nostiprināja viņa ārkārtīgi individuālo, atpazīstamo stilu, kurā apvienojas konceptuālisms, simbolisms, abstrakcija un formveide.

Vēlāk Ēriks Apaļais kļuva pazīstams ar sev raksturīgajiem neaizpildītajiem, monhromajiem krāsu laukumiem, kuros figūras un priekšmeti peld telpā, kā arī ar alūziju piesātinātiem elipsveida naratīviem, kas izvēršas uz minimālu glezniecisku “uzvedinājumu” pamata. Minētā stilistiskā atšķirība drosmīgi parādās nākamajā sadaļā “Dienasgrāmatas no Zemes”, kurā pasaulīgi priekšmeti redzami levitē, kā šķiet, kosmosa melnumā.

Visbeidzot autors piedāvā jaunu darbu ciklu “Tukums–Tomska” (2019–2020), kurā ierokas vēl dziļāk pagātnē – gan ģimenes, gan kolektīvajā vēsturē. Gleznas reflektē par padomju okupācijas laika latviešu deportāciju uz Sibīriju Otrā pasaules kara laikā, kurā cieta arī Ērika vecmamma.

Izstāde beidzas ar sapņainu, krāsu piesātinātu vidi, ko veido video un gleznas instalācija, kas noslēdz šo loku.

Tāpat ekspozīcijā ietverti virkne zemsvītras piezīmju, atsauces uz būtisko mākslinieka radošajā procesā, ieskaitot Andreja Tarkovska (Андрей Тарковский) un Orsona Velsa (Orson Welles) filmu fragmentus, Marsela Brodhaera (Marcel Broodthaers) video darbu un Vijas Celmiņas grafiku.

Izstādes kuratore ir Katerina Gregosa (Katerina Gregos), kuratore pirmajai Rīgas Starptautiskajai laikmetīgās mākslas biennālei (RIBOCA), kurā bija apskatāmi arī Ērika Apaļā darbi.

Izstāde tiek organizēta sadarbībā ar galeriju “ALMA”, kas vairāk nekā desmit gadus pārstāvējusi Ēriku Apaļo.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti