Barbara Gaile uz Rīgu atvedusi pēdējo trīs gadu veikumu, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja 4. un 5. stāva izstāžu zāles pārvēršot abstraktā glezniecības pasaulē un dodot nosaukumu “Krāsas”.
“Sākuma ideja bija darbus veidot par rakstību, tad es meklēju, ko rakstīt, un nonācu pie tā, ka man ir ļoti būtiskas krāsas. Un arī katra krāsa dažādās valodās ir atšķirīga, kas veido glezniecības telpu,” izstādes ieceri skaidro māksliniece. “Visinteresantākais ir brīdis, kad ir tā ideja, kad tas liekas kā tāds mākonis virs galvas un liekas, ka tas ir tas, kas vienreiz nu ir!”
Poētiskais gleznu cikla idejas impulss saistīts ar Artūra Rembo dzejoli “Patskaņi”, kur autors katram patskanim piešķir noteiktu krāsu. Barbaras Gailes gleznās uzmanīgs vērotājs saskatīts krāsu nosaukumus dažādās valodās un pat Braila rakstā.
“Ir angliski, franciski, vāciski ir augšā, spāniski, itāliski un ir arī sengrieķu valodā,” uzskaita māksliniece. “Un sengrieķu valodā ir tamdēļ “Melas”, jo tas ir pamats, no kā ir dzimis pēc tam melnā koncepts kā tāds, jo ir kultūras, kur vēl joprojām melnā netiek uzskatīta par krāsu. Man tas likās ļoti būtiski, tie pirmsākumi.”
Mākslinieces Barbaras Gailes gleznas paver plašu interpretācijas lauku, tāpēc viņa labprāt gaida skatītāju domas, kas palīdz atklāt jaunus ceļus.
