Metāliski elementi, kas ievērojami pārsniedz cilvēka izmērus – tā attēlotas cirka personības, kuras ar savu krāšņumu priecēja skatītājus pirms apmēram simt gadiem. Tēlnieks Ivars Drulle, iedvesmojoties no bibliotēkas krājumos esošajiem sīkiespiedes darbiem, attēlos redzamos tēlus pārvērtis par milzu figūrām.
"It kā tā cirka tēma no vienas puses ir kaut kāda tāda spēle un izrāde, bet nu kaut kādā ziņā sanāk, ka tā ir mūsdienu sabiedrības spogulis. Nu kaut vai tādā ziņā, ka tagam mēs zinām, ka dzīvnieku izmantošana cirkā ir aizliegta. Tas arī kaut kā liecina par to, kā mēs šobrīd redzam. Šie cirka elementi, lai arī viņi ir teatrāli un dīvaini, bet nu tie paši klauni jau arī reflektē par kaut kādām mūsdienu aktuālajām tēmām. Kaut kā dīvaini ir sanācis, ka es arī, it kā no sākuma domājot tikai par bibliotēkas krājumu, reflektēju par šīm te grāmatiņām, kas tur ir. Bet beigās sanāca, ka es esmu reflektējis par mūsdienu laiku. Tieši, kā mēs dzīvojam tagad, ko mēs jūtam šeit, tagad."
Arī pašam Drullem izstāde iezīmē kādu personīgu pārdzīvojumu. Tēlu izvietojuma centrālajā daļā atrodas ponijs ar mazu bērnu uz muguras. Bērnībā piedzīvotais pārdzīvojums cirkā bijis galvenais motivators izstādes veidošanai, tomēr tagad tas iezīmē vēl kādu problēmu. Mākslinieks atklāj: "Mēs redzam apkārt tādas lielas draudīgas cīkstoņu figūras, viņi nāk ārā no savām aizkulisēm, un ir savās cīkstoņu pozās. Un viņiem pretstatā ir tāds mazs, neaizsargāts bērniņš uz zirdziņa, kurš sēž, bet nu kaut kādā ziņā viņš ir tāds kā vienīgais iztaisnojies. It kā kaut kādā ziņā pretojas tam visam, tie lielie mošķi viņam apkārt izpildās. Un tad, kad es biju finiša taisnē, februāra beigās, marta sākumā, man bija tiešām tik jocīga sajūta, ka es taču netaisīju par šo politisko situāciju, es netaisīju par karu, bet šis konteksts ir tik neparasti jocīgi saslēdzies kopā."
Turklāt katrs no redzamajiem tēliem iezīmē atšķirīgu personību. Tādu, kā mūsdienās reti kurš parādās apkārtējiem. "Piemēram, mūsu slavenāko cīkstoni, kas mums ir bokseris Mairis Briedis, mēs viņu nereklamējam kā kaislīgu dārzkopi vai puķkopi. Viņš ir ar tetovējumiem, mazliet asiņains, diezgan tāds raupjš, bet toreiz tā estētika bija pavisam savādāka. Cirkā iznāk kāds milzīgs cīkstonis, un visi zina, ka viņš mājās glāsta ziedus un aplej puķītes, un runājās ar dārzeņiem, bet tas ir pavisam savādāk," teic mākslinieks.
Milzu figūras veidotas no metāla un 15 kilometriem auklas. Tās apstrādātas ar metāla pulveri, kas ūdens iedarbībā rūsē. Tādējādi tēlu personības var pamazām mainīt. Tāpat kā sākotnējo izstādes ideju. Cirka programmas pie tēlnieka atnāca pavisam nejauši, bibliotēkas darbiniekiem palīdzot izvēlēties no milzīgā sīkiespiedumu krājuma.
Izstādi bibliotēkā būs iespējams aplūkot līdz šī gada 4. septembrim.