Priecīgs un atbildīgs laiks Nacionālajam mākslas muzejam būs turpmākie divi gadi, bet tagad nepilnu divu mēnešu laikā jāpārved viss krājums un jāpārkārto izstāžu darbs. Pēc tam jāsāk 24 miljonu latu vērtie būvdarbi, kas pēc iespējas mazāk traucētu pilsētniekus un Esplanādes kokus. Līdzās tam jau jāsāk plānot atjaunotās kultūras iestādes ekspozīcijas pēc diviem gadiem.
Latvijas vizuālās mākslas krājuma vadītāja Ludmila Neimiševa stāsta, ka jau tagad muzejs nepilda savus uzdevumus: plašās aukstās telpas, caurvējš un mitrums gaisā neļauj izrādīt vecmeistaru gleznas. Viņas rūpe - tagad darbiniekiem būs jāveic 30 000 mākslas darbu pārvešana uz noliktavām. Kā atzīst Ludmila, ir prieks, ka pārmaiņas klāt un tagad tikai jāturpina strādāt. Muzeja direktore Māra Lāce skaidro, ka jāiepako un jāpārved gan katrs mākslas darbs, gan arī vēl bibliotēka. Pēc pārmaiņām daļa darbinieku strādās citās struktūrvienības, bet lielākā daļa telpu būs jānomā un tās arī jāpielāgo, jo līdzvērtīgu telpu muzeja īpašumā nav. Lāce atzīst - lai gan brīdis ir priecīgs, klāt nāk arī liela atbildība un laika trūkums. Bet, jau ejot prom, jāsāk domāt par atgriešanos: "Tie paši Rozentāla un Purvīša un Jāņa Valtera darbi jau vien būs. Ir tikai jautājums, kādi akcenti tiek likti, veidojot ekspozīciju, un jāņem vērā, ka mums nāks klāt jaunas ekspozīciju platības, bēniņu stāva un kupola izbūve. Vispār es gribētu teikt, ka šis laiks arī jaunu ekspozīciju izveidošanai ir ļoti īss."
Pirmais, kas martā pazudīs, būs Nacionālā muzeja kāpnes, bet pilsētnieki to neredzēs, jo jau tad muzeja teritoriju no K.Valdemāra ielas līdz Kalpaka piemineklim iekļaus žogs. Nebūs vairs arī bērnu laukuma un publisko tualešu. Muzeja pamati jāpārveido un jāizbūvē arī jaunās apakšzemes telpas. Tomēr pēc gada nožogojums varētu jau pazust, bet koki celtniecības laikā parkā netiks bojāti.
Sarežģīti ir, ka visi būvbedres darbi, kas robežojas ar esošiem kokiem, būs jāveic ar lāpstiņām, ar rokām, attīrot visas saknītes, mērot un resnākās ietinot džutā, nodrošinot mitrināšanu visu būvniecības laiku. Koki paliks un būvniecības laikā apiesimies ar tiem ļoti saudzīgi," sola "Re&Re" ģenerāldirektors Didzis Putniņš.
Topošo muzeju Putniņš sauc par mazo Luvru. Arī arhitekts Jānis Dripe norāda, - svarīgi, ka kultūras būve būs, un tā būs viena no labākajām Baltijā. Viņš iesaka iedzīvotājiem nepārdzīvot to, ka 2014. gadā, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, muzejs būs slēgts: "Varbūt nav slikta zīme, ka mēs kultūras galvaspilsētas gadā rādām, ka mēs būvējam un varam. Tā cerība ir, ka 2015. gada prezidentūru mēs varētu noslēgt ar muzeja atklāšanu. Tas arī būtu skaists mirklis."
Administrācijai būs jādomā, kā nākamajos dibvos gados nodrošināt izstāžu ekspozīcijas izstāžu telpā "Arsenāls", Rīgas Mākslas telpā un citur.
