1990.gada svētku vizualizāciju galvenais elements bija Koks. "...tas, kas apakšā, ir līdzīgs tam, kas augšā, un tas, kas augšā, ir līdzīgs tam, kas apakšā, un tas viss tikai tādēļ, lai piepildītu Viena Vienīgā brīnumu." (Tabula Smaragdina, 2.pants).
Uz jautājumu, ko pats mākslinieks sagaida no Dziesmu svētkiem, viņš atbild: "Es neko negaidu. Es jau tur neeju kaut ko sagaidīt vai kaut ko paņemt. Vārds "sagaidīt" nozīmē - gribēt kaut ko paņemt, iegūt. Man liekas, šādos svētkos tas ir kaut kā citādāk. Te ir nevis iegūšana, bet - došana. Varbūt vajadzētu domāt, ko mēs visi varētu dot - citiem, viens otram, ko mēs katrs ar savu klātbūtni, domām noskaņu varēsim dot, kādu spriegumu, spēku, kādu enerģijas lauku mēs kopā varētu radīt."
"Jāiet uz turieni tīrām kājām, tīrām domām, tīrām domām. Attīrot sevi no pieņēmumiem, vecām idejām, no cerībām, no skaistu mirkļu iegūšanas ekstāzes, no priekiem; jāuzvelk balts krekls un... jāiet uz Dziesmu svētkiem. Tad varbūt TAS radīsies," pauda Ilmārs Blumbergs.
"...Kad tu būsi atbrīvojies no visa, tad tā dziesma tevī ienāks vai tā mūzika, vai tā noskaņa, vai tie cilvēki, vai tās krāsas, vai tās naktis..." (XX Vispārējo latviešu Dziesmu svētku orgkomitejas izdevums "Dziesma", Nr.7, 1990.gada 5.jūlijā).
"Paldies Vienam Vienīgajam, ka man bijusi iespēja strādāt, domāt un krist mākslinieciskā azartā kopā ar Tevi, Ilmār, gan teātrī, gan veidojot pirmo folkloras festivālu "Baltica - 88", gan gatavojot Vispārējos latviešu Dziesmu svētkus 1990.gadā, pieliekot visus spēkus, lai tie būtu neaizmirstami. Tu esi latvju ģēnijs, kam līdzīga nav un nebūs, jo esi mums tāds vienvienīgs. Sērojot, bet arī svinot mūžīgo Tevī," tā Māra Zālīte, dzejniece un dramaturģe, XX Vispārējo latviešu Dziesmu svētku koncertu scenāriju autore.
