Kā norādīja LMS, māksliniece Betija Strautniece bija pieredzējusi Mākslinieku nama tapšanu 11. novembra krastmalā 35, Rīgā, un 1961. gadā strādāja ēkas pirmā stāva tēlniecības darbnīcā pie skulptūras meta "Rīgas aizstāvjiem" brāļu kapos Graudu ielā. Betija Strautniece darbojās darbnīcas telpā kopā ar tēlnieci Margaritu Siliņu, veidoja mālā un izkala kokā "Vecā strādnieka Špona portretu" (1962), "B. Zvejsalnieka portretu" (1963).
Betija Strautniece, jau mācoties pamatskolā un vidusskolā, izjuta vēlmi pievērsties mākslai un no 1946. līdz 1949. gadam apmeklēja Rīgas Pionieru pils Tēlotājas mākslas studiju (tag. Rīgas pašvaldības iestāde "Bērnu un jauniešu centrs "Rīgas Skolēnu pils""). Studiju tolaik vadīja tās dibinātājs, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcas profesora Vilhelma Purvīša audzēknis, gleznotājs, pedagogs Jānis Skučs (1908–1998) un LMA Figurālās glezniecības meistardarbnīcas vadītāja Ģederta Eliasa audzēknis, gleznotājs Auseklis Baušķenieks (1910–2007).
1949. gadā Betija Strautniece iestājās LMA Tēlniecības nodaļā (tag. LMA Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Tēlniecības apakšnozare). Strautniece absolvēja LMA 1955. gadā ar diplomdarbu – figurālu kompozīciju ģipsī "Atzīšanās", vadītājs T.Zaļkalns.
1959. gadā Betija Strautniece kļuva par LMS biedres kandidāti, un viņu rekomendēja LMS biedri – tēlnieks Emīls Melderis un tēlnieces Leja Novožeņeca (1921–2012), Valda Zēvalde (1922–1997). LMS biedre Betija Strautniece kļuva 1964. gadā, un uzņemšanai rekomendēja LMS biedri, Salaspils memoriāla autori, tēlnieki Ļevs Bukovskis (1910–1984) un Jānis Zariņš (1913–2000), kā arī tēlniece Rimma Pancehovska. Kopā ar tēlniekiem Aivaru Gulbi un Elfrīdu Aldoniju Poli-Āboliņu (1921–2010) Betija Strautniece tika iekļauta LMS rīkoto Mākslas dienu pasākumu sagatavošanas komisijā, kuru vadīja gleznotāji Nikolajs Petraškevičs (1909–1976) un Ojārs Ābols (1922–1983). Māksliniece bija arī LMS Revīzijas komisijā (1965–1968). 1961. gadā Betija Strautniece saņēma LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Eduarda Kalniņa Pateicības rakstu.
Betija Strautniece tēlniecībā strādāja reālistiskā stilistikā ar modernismam raksturīgo tēlu monumentālu stilizāciju un smagnēju raksturu tēlojumu, uzsvēra LMS pārstāvji. Pēc LMA absolvēšanas tēlniece darbojās bij. LMS tēlniecības studijā Duntes ielā, Rīgā (iepriekš gleznotāja Kārļa Brencēna (1879–1951) darbnīca, tag. privatizēta), kur telpas bija paredzētas tieši radošu, nekomerciālu, eksperimentālu darbu izstrādei. Betija Strautniece veidoja "Jaunā mongoļu strādnieka" portretu terakotā un figurālas kompozīcijas, piemēram, "Atvadīšanās" – izkalts Vjetnamas ozolā, izmantojot materiāla īpašības, faktūru un prasmīgi pārvaldot koka apstrādes tehniku, norādīja LMS.
Pēc studijām LMA Betija Strautniece uzsāka pedagoģes darbu Rīgas 17. profesionāli tehniskajā mākslas vidusskolā (Rīgas Galdniecības arodvidusskola, past. no 1946–2005, strādāja 1955–1986), mācot audzēkņiem zīmēšanu, mākslas vēsturi un kompozīciju. Māksliniece, būdama apveltīta ar lielu enerģiju un skolotājas misijas izjūtu, strādāja par vadītāju kluba "Uguntiņa" bērnu mākslas studijā (1981–1999) un Rīgas pašvaldības iestādes Kultūras un tautas mākslas centra "Ritums" Tautas lietišķās mākslas studijā "Dzīne" (1974–2009), kā arī bija koktēlniecības pasniedzēja Oskara Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolā (1994–2012).
1956. gadā Betija Strautniece sāka veidot lelles, kas tērptas latviešu tautastērpos. Māksliniecei patikusi novadu krāsu dažādība. Pēc Betijas Strautnieces paraugiem lelles tika izgatavotas radošās industrijas uzņēmumā "Daiļrade" 20.gs. 70.–80.gados.
Betijas Strautnieces vadībā ir norisinājušies pašdarbības koktēlnieku plenēri un radīta "Annas Brigaderes pasaku taka" ar 76 koka skulptūrām (Līgatne, 1984–1988), "Sprīdīša taka" ar 30 koka skulptūrām (Ilūkstes novads, "Pilskalnes Siguldiņas" dabas lieguma parks, 1990–1991), kā arī Mazsalacā, Skaņākalna dabas parkā uzstādīti 99 skulpturāli tēli "Kurbada takā" un "Rūķu takās". Pasaku tēlus veidojuši studijas "Dzīne" un Rīgas Latviešu biedrības Tautas lietišķās mākslas studijas "Cēre" tēlnieki (1992–1998).
Izstādēs Betija Strautniece piedalījās no 1961. gada, regulāri eksponējot darbus Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā un piedaloties LMS un biedrības "Latvijas Tēlnieku centrs" (šobrīd radošā kopa) izstādēs ("Rudens 94" (1994), "Upe" (1995), "Mums līdzās" (1997), "Tēlnieku zīmējumi un skulptūras" (2007)). Daiļrades sākumā autore eksponēja darbus ģipsī un terakotā, māksliniecei izdevās pārliecinoši radīt kokā veidotus vienkāršo, piezemēto personu portretējumus, skaidroja LMS. 2019. gadā Rīgas Ķengaraga filiālbibliotēkā norisinājās Betijas Strautnieces personālizstāde.
Tēlnieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Talsu novada muzejā un privātkolekcijās.
Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību tēlnieces Betijas Strautnieces tuviniekiem un kolēģiem.
