Stikla apstrādes māksliniece, vitrāžiste Sandra Vija Bērziņa-Skrauce 1967. gadā absolvēja Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Stikla mākslinieciskās apstrādes nodaļu (RLMV, tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Stikla izstrādājumu dizaina programma). RLMV māksliniece mācījās pie māksliniecēm Valijas Graudiņas, Rūtas Purmales, arhitekta Pētera Martinsona (1931–2013), Georga Barkāna (1925–2010) un dizainera Jāņa Borga. Pēc mācībām RLMV Sandra Vija Bērziņa-Skrauce uzsāka darbību LMS Mākslas fonda kombināta “Māksla” Stikla apstrādes iecirknī Gaujas ielā 5 Rīgā (tag. LMS Radošais kvartāls “Kombināts MĀKSLA”). Kombinātā māksliniece papildināja zināšanas un prasmes stikla apstrādē un vitrāžu veidošanā.
Sandra Vija Bērziņa-Skrauce, saņemot LMS Mākslas fonda kombināta stipendiju, no 1968. gada studēja Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļas Stikla apstrādes nozarē (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Stikla mākslas apakšnozare). Studiju laikā māksliniece apguva stikla apstrādes tehnoloģiju un kompozīciju pedagogu Arnolda Vilberga (1934–2020) un Teņa Graša (1925–2001) vadībā. Māksliniecei radās interese arī par interjera noformējumu, īpaši modernisma interjeros iekļaujot logailu aizpildījuma vitrāžu – tapa darbi pansionātam “Cīrulīši” (Cēsis, dekoratīva siena 24 kvadrātmetru platībā, 1972), Mazirbes skolai (1972). Sandras Vijas Bērziņas-Skrauces studiju darbus raksturo skaidra modernisma ritmika un prasmīga tēlu stilizācija.
Māksliniece absolvēja LMA 1973. gadā ar diplomdarbu – lielizmēra vitrāžu “Magnētiskie impulsi”, vadītājs Tenis Grasis. Diplomdarbs tika projektēts un realizēts 10 kvadrātmetru apjomā LPSR ZA Fizikāli enerģētiskā institūta (tag. Fizikāli Enerģētiskais institūts) vestibilā.
Pēc studijām LMA Sandra Vija Bērziņa-Skrauce turpināja strādāt kombināta “Māksla” administrācijā par stikla un metāla nozaru māksliniecisko vadītāju. No 1976. g. darbojās Dekoratīvās mākslas kombināta vitrāžu iecirknī (tag. LMS muzeja radošā filiāle “Biķeri” Vecajā Biķernieku ielā 49 Rīgā) un veidoja savus autordarbus kopā ar dzīvesbiedru, mākslinieku-meistaru Bruno Juri Bērziņu (1943–2021). 20. gs. 70.–90. gados sadarbībā ar kombinātu ”Māksla” māksliniece radīja vitrāžu ciklu “Aviācijas vēsture” Starptautiskās lidostas “Rīga” interjeram ap 100 kv.m platībā (arhitekts Leonīds Ivanovs, interjera dizaineri, mākslinieki Aleksandrs Stankevičs (1932–2015), Armīns Punka, 1974) un vitrāžas Rīgā pazīstamajam restorānam “Tallina” (1975), radošajā stilistikā ieviešot postmodernās formas uzbūves un krāsu izvēles risinājumus.
Autore radījusi nozīmīgus lielizmēra darbus interjeros – bij. K. Marksa un F. Engelsa muzejā (KPFSR, Maskava, 1982), Bērnu mūzikas skolai Jūrmalā (1978), Vidzemes priekšpilsētas Dzimtsarakstu nodaļas interjeram (tag. Rīgas pilsētas Vidzemes dzimtsarakstu nodaļa; 1984), Rīgas Natālijas Draudziņas 7. vidusskolas vestibilam (tag. Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola; 1988), Lielvārdes Evaņģēliski luteriskajai baznīcai, kā arī vairākiem administratīvo telpu un kafejnīcu interjeriem: Kuldīgā (1978), Ķekavā (1984), Ogrē (1987), Priekuļos (1988, 1989), Rīgā (Reiterna namam, 1991; bankai “Parex”, 1995, 1996) u.c.
Sandras Vijas Bērziņas-Skrauces plašais un daudzveidīgais radošais devums joprojām ir publiski pieejams daudzviet Latvijā. “Māksliniece darbu vēstījumā ieguldījusi bagātīgu un pārlaicīgu māksliniecisko sniegumu, kā arī veidojusi laikmetīgu publiskās telpas interjera estētiku vitrāžas jomā,” uzsvēra LMS.
Māksliniece izstādēs piedalījās no 1968. gada. Darbus eksponēja lietišķās mākslas izstādēs Latvijā (1969, 1970, 1971), MF izstādēs (LMS galerijā, bij. MF darbnīcā – Biķeru baznīcā), Latvijas Mākslinieku savienības izstādē “Mākslas dienas” (“Mākslinieku nams”, 2002, 2003), izstādē “Starpreģionālā mūsdienu māksla Latvijā” (DMDM, 1991), piedalījās simpozijos Latvijā (1984), Lietuvā (1989), Kanādā (1989), Krievijā (1992), Ukrainā (1992, 1995).
Sandra Vija Bērziņa-Skrauce rīkoja personālizstādes kopā ar stikla mākslinieci Noru Cēsnieci Republikāniskajā Zinību namā (tag. Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle, 1975), salonā “Apsīda” (1999), Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (izstāde “SBS”, 2004) u.c.
Latvijas Mākslinieku savienības biedre Sandra Vija Bērziņa-Skrauce bija kopš 1978. gada. Rekomendācijas, lai iestātos LMS, māksliniecei izsniedza vitrāžas mākslinieki un gleznotāji Egons Cēsnieks (1915–1978), Ludis Bērziņš (1929–2021), LMA mācībspēks, interjera dizainers Vladimirs Bekmanis.
Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (LNMM), Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja filiālē “Mencendorfa nams”, kā arī privātkolekcijās.
Atvadīšanās no mākslinieces Sandras Vijas Bērziņas-Skrauces notiks 13. augustā pulksten 10.30 Torņakalna baznīcā (Rīgas Lutera Evaņģēliski luteriskajā baznīca) Torņakalna ielā 5.
Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieces Sandras Vijas Bērziņas-Skrauces tuviniekiem un kolēģiem.
