Nozīmīgā Latvijas vizuālas mākslas jomas darbiniece, mākslas zinātniece Ināra Ņefedova 1949. gadā beidza Valmieras pedagoģisko skolu, tad Rīgas Pedagoģiskā institūta Valodu un literatūras fakultāti (1959, tagadējā Latvijas Universitāte), bet profesionālo karjeru uzsāka kā pedagoģe. Mākslas zinātniece strādājusi pedagoģisko un administratīvo darbu Rīgas 19. vidusskolā, Rīgas 2. bērnunamā, Rēzeknes 1. vidusskolā, Naukšēnu vidusskolā, Valmieras 1. astoņgadīgajā skolā (1949–1966), arī Siguldas Kultūras namā; bijusi komjaunatnes instruktore.
Ināra Ņefedova turpināja izglītību Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas neklātienes nodaļā (tagad LMA Mākslas vēstures un teorijas apakšnozares Mākslas zinātnes nodaļa), kuru absolvēja 1965. gadā ar diplomdarbu "Portrets latviešu glezniecībā" (vadītājs Eduards Kļaviņš). 20. gadsimta 90. gados Ināra Ņefedova bija LMA Mākslas zinātnes nodaļas lektore.
"Pēc Otrā pasaules kara, PSRS laikā (1940–1990) bija raksturīga unificētās marksisma–ļeņinisma ideoloģijas uzspiešana visās dzīves jomās, arī vizuālajā māksla. Vizuālajai mākslai tika piešķirta PSRS kultūras ideoloģiskā funkcija. Tika ieviests vienots valsts saimnieciskais modelis, obligāta krievu valodas lietošana lietvedībā un vadošo darbinieku sastāvēšana Komunistiskajā partijā. Atrodoties dažādu informatīvo un filozofisko telpu saskarē, jūtot emocionālu diskomfortu, kas pastāvēja latviešu mākslā, mākslas zinātniece Ināra Ņefedova veidoja profesionālo darbību ar individuālu redzējumu un attieksmi," norādīja LMS.
Darbojoties LPSR Valsts mākslas muzejā (tagad Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, LNMM), kurā Ināra Ņefedova strādāja no 1966. gada, un kā muzeja direktore no 1975. līdz 1987. gadam, mākslas zinātniece veiksmīgi un diplomātiski pārdomāti, laikmeta nosacījumu paradigmā, veicināja latviešu mākslas atpazīstamību. Ināras Ņefedovas vadībā ar emocionālu pieeju notika darbu atlase eksponēšanai izstādēs Latvijā, kā arī bijušajā PSRS teritorijā un ārvalstīs: Ungārijā, Rumānijā, Dānijā, Šveicē, Somijā u.c. Mākslas zinātniecei bija jārisina muzeja krājumā esošo latviešu autoru 20.–30. gados tapušo darbu eksponēšana izstādēs, ievērojot uzraugošo institūciju prasības. Pateicoties LNMM un mākslas zinātnieces darbībai kopš 1969. gada, pastāvot VDK kontrolei, aizsākās "trimdas mākslas" vēstures un mākslinieku daiļrades izpēte, apzināšana un iesaiste mākslas procesos Latvijā.
Ināra Ņefedova bija LMS biedre no 1973. gada, ar gleznotāju Džemmas Skulmes (1925–2019), Lidijas Auzas (1914–1989) un mākslas zinātnieces Rasmas Lāces (1923–2008) rekomendācijām. Sākot no 1974. gada, mākslas zinātniece aktīvi darbojās LMS Mākslas fonda padomē, ekspertu un izstāžu komisijās.
Ināra Ņefedova strādājusi LPSR Kultūras ministrijas ekspertu padomē (no 1972. gada) un bijusi KM pilnvarotā par mākslas darbu izvešanu uz ārzemēm. Ināra Ņefedova bijusi arī viena no Latvijas Kultūras fonda dibināšanas iniciatorēm 1989. gadā.
Par sasniegumiem latviešu mākslas attīstībā un atpazīstamības veicināšanā mākslas zinātniecei tika piešķirts "LPSR Nopelniem bagātās mākslas darbinieces goda nosaukums" (1980).
No 1962. gada Ināra Ņefedova publicēja zinātniskus un populārzinātniskus rakstus par latviešu mākslas, glezniecības un grafikas attīstības jautājumiem, bet īpaša zinātniskā interese autorei saistījās ar "trimdas mākslu". Veidojusi monogrāfijas par V.Kalnrozi ("Liesma", 1980), K.Sūniņu ("Liesma", 1986), Dž.Skulmi ("Liesma", 1981; "Sovetskij Hudožņik", Maskava, 1982) un E.Iltneru ("Sovetskij Hudožņik", Maskava, 1988), "Masterpieces of Latvian painting" ("Liesma", 1988) u.c. Regulāri publicējās laikrakstos "Literatūra un Māksla", "Padomju Jaunatne", "Cīņa", "Dzimtenes Balss", žurnālos "Māksla", "Iskusstvo" (Krievija), rakstu krājumos: enciklopēdija "Māksla un arhitektūra biogrāfijās" 1.–4. sējums ("Preses nams", 1995, 1996, 2000, 2003), "Latvijas kultūras vēsture" ("Zvaigzne ABC", 2003), "Latvju māksla" (1989, 1990) "Latviešu tēlotāja māksla"(1970, 1981, 1984), "Muzeji un kultūras pieminekļi" (1969). Mākslas zinātniece gatavojusi rakstus mākslas izdevumiem un sastādījusi tekstus vizuālās mākslas izstāžu katalogiem K.Ubānam (VMM, 1969), L.Svempam ("Liesma", 1968), B.Bērziņam (VMM, 1973), M.Tabakai (Rietumberlīne, Vācija, 1979), G.Krollim (Austrijā). Piedalījusies arī raidījumu veidošanā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā, gatavojusi referātus zinātniskajām konferencēm.
Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslas zinātnieces Ināras Ņefedovas tuviniekiem un kolēģiem.
Atvadīšanās no mākslas zinātnieces Ināras Ņefedovas notiks 13. janvārī pulksten 11.00–12.30 Torņakalna baznīcā (Rīgas Lutera Evaņģēliski luteriskā baznīca), un zemes klēpī guldīs Rīgas 1. Meža kapos, Mākslinieku kalniņā pulksten 14.00.
