Mūžībā devies tēlnieks Juris Rapa

6. augustā mūžībā devies tēlnieks Juris Rapa (1946–2022), informēja Latvijas Mākslinieku savienības pārstāvji.

Mākslinieks Juris Rapa pēc vidusskolas beigšanas apguva juveliera-graviera amatu Rīgas Juvelieru fabrikā. Turpinot izglītību, Juris Rapa (Tiščenko līdz 1990.g.) no 1967. līdz 1972. gadam studēja Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas (LMA) Pedagoģijas nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmija). Studējot pedagoģiju, Rapa darbojās vasaras praksē "Siļķēs" pie profesora Kārļa Jansona (1896–1986) kopā ar Tēlniecības nodaļas studentiem Ligitu Ulmani, Andri Bērziņu, Bruno Strautiņu. Rapa absolvēja LMA ar diplomdarbu tēlniecībā – figurālu portretu "Dzejnieks Fricis Bārda", vadītājs, tēlnieks Valdis Albergs (1922–1984), un pedagoģisko diplomdarbu "Pārrunas par tēlniecību vispārizglītojošā skolā". Rapa LMA ieguva mākslinieka-tēlnieka, zīmēšanas, rasēšanas skolotāja diplomu un pēc studijām tika norīkots darbā Limbažu 1. vidusskolā (1972–1974).

Juris Rapa “Sliežu licēji” (1976)

Juris Rapa bija LMS Jauno Mākslinieku apvienībā no 1975. gada un LMS biedrs bija kopš 1976. gada. Rekomendācijas uzņemšanai LMS māksliniekam izsniedza tēlnieki Arta Dumpe, Valdis Albergs, Aivars Gulbis. Juris Rapa sadarbojās ar LMS SIA "Latvijas Tēlnieks" un bijis biedrībā "Latvijas Tēlnieku centrs" (šobrīd radošā kopa). Juris Rapa piedalījies LMS rīkotajās izstādēs Tēlniecības kvadrinnālē "Rīga" (1976) un "Mākslas dienas" (1976; Rīgas Sv.Pētera baznīca, 1993), "Rudens", "Ceļš" (Rīgas Sv.Pētera baznīca, 2018), kā arī Tēlnieku centra rīkotajās izstādēs ("White", LNMM) un Latvijas Medaļu mākslas triennālēs (9., Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā Mencendorfa nams, 1997; 11., LNMM, 2003).  

Izstādēs Juris Rapa piedalījās no 1973. gada. Veidojis mazās formas darbus, medaļas bronzā, kā arī ir latviešu tēlniecībā izstāžu praksē reti sastopamā mākslinieka pašportreta autors, norādīja LMS. Tēlnieks profesionāli pārvaldīja modernisma plastiku un bija atraisīts ekspresīvu darba tēmas kompozīciju modernisma risinājumos, ko, iespējams, veicinājusi izglītība ārpus tēlniecības nodaļas. Mākslinieka izstāžu prakse sākusies ar darbiem 1. Republikānisko medaļu izstādē, turpinājusies 1. Republikāniskajā dekoratīvās tēlniecības izstādē "Tēlniecība un vide" (1973), 1. Republikāniskajā mazo formu izstādē (1974), jo jaunās paaudzes tēlnieki izjuta nepieciešamību eksponēt veiktos radošos eksperimentus un meklējumus. Tēlnieka Jura Rapas darbs "Loms" (bronza, 1976) tika izstādīts Vissavienības mākslas izstādē "Darbam slava" un iekļauts PSRS ekspozīcijā Venēcijas mākslas biennālē (1977). Rapa personālizstādes veidojis kopā ar tēlnieci Zigrīdu Džoannu Rapu – Sv. Sīmaņa baznīcā (Valmiera, 1984) un Limbažu muzejā izstādi "Rapa 1+1 Tēlniecība" (2011).

Laikmetu raksturojošs bija Rapas darbs "Pilsoņi" (arh. Ēvalds Fogelis (1939–1997), kaparkalums, demontēts), kas tika uzstādīts Bulvāru lokā, Rīgā, un raksturoja 20. gs. 70.–80. g. Rīgas pašvaldības un radošās inteliģences centienus vēsturisko ēku pagalmu arhitektūras sakopšanā, izvietojot tur vizuālās mākslas darbus.

Kā tēlnieku Jura Rapas un Zigrīdas Džoannas Rapas formveides veiksmi jāatzīmē darbs pie Memoriālā ansambļa II Pasaules karā kritušajiem karavīriem, Valmieras Brāļu kapos (arh. Ē. Fogelis, Andris Vītols, Jānis Rutkis, Jānis Lejnieks, bronza, šūnakmens, 1985.  LPSR Valsts prēmija). Mākslinieki ieguva iespēju realizēt darbu 35 autoru projektu sāncensībā. Realizētais darbs, kuru konkursa rīkotāji bija iecerējuši kā ideoloģisku, radīja precedentu tēmas humānajam un minorīgajam risinājumam, skaidroja LMS. [..] Abi mākslinieki pilsētvidei veidojuši arī pieminekli "Rainis un Aspazija" (arh. Fogelis, bronza, granīts, Jūrmala, Majori, 1990). Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas radījuši pieminekli Latvijas valsts himnas autoram, komponistam Baumaņu Kārlim (1835-1905) Limbažos (arh. Fogelis, Jānis Taurens, realizācijas arh. Ainārs Āboliņš, bronza, granīts, 1998). 

Jāatzīmē arī tādi Jura Rapas un Zigrīdas Džoannas Rapas darbi kā strūklaka–piemiņas akmens "Gaisma aust" dzejniekam Auseklim (Juris Rapa, granīts, bronza, Aloja, 2000), pieminekļi –"I.Fazelei" (bronza, granīts, Staicele, 2000), akadēmiķim Edgaram Siliņam (arh. Ģirts Kilēvics, granīts, bronza, Rīga, 2004), simbolisks objekts "Piemineklis lībiešiem" (granīts, Staicele, 2004). Nozīmīgs tēlnieku darbs memoriālajā tēlniecībā ir Fernavu ģimenes kapa piemineklis "Salna" (granīts, Rīgas Meža kapi, 1983). Mākslinieki piedalījušies arī simpozijos, kā "Tēlniecības plenērs Staicelē" (2004).

Jura Rapas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, kā arī privātkolekcijās.

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību tēlnieka Jura Rapas tuviniekiem un kolēģiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt