Mūžībā devies mākslinieks Arturs Ņikitins

Mūžībā devies nozīmīgs Latvijas grafiķis, gleznotājs, pedagogs Arturs Ņikitins (26.08.1936.–02.07.2022.), informē Latvijas Mākslinieku savienībā (LMS).

"Mākslinieks Arturs Ņikitins bija atraisīts un pārliecinošs savā daiļradē. Mākslā viņš rēķinājās tikai ar paša rakstītiem likumiem un pārliecību, kas sakņojās klasiskā modernisma valodā un izpratnē. Autoram bija tuvs Eiropas kultūras mantojums un tā brīva, kā arī kompetenta interpretācija mākslas darbos. Atpazīstami ir autora grafikas darbu cikli: "Sports" (oforts, 1983), "Devona valoda" (krāsaina litogrāfija, 1976), "Spēles" (krāsaina litogrāfija, 1983), "Bossa Nova" (oforts, 1987), "Černobiļa" (krāsaina litogrāfija, 1988) u.c," atvadu vārdos māksliniekam raksta LMS.

Arturs Ņikitins bērnībā izcietis Otrā pasaules kara šausmas un Ļeņingradas blokādi, pieredzētais un sajustais stiprināja mākslinieka personību, kā arī radīja pārliecību par savu pilsonisko nostāju un veidoja nepiekāpīgo raksturu, norāda mākslinieka kolēģi. Ņikitins vizuālo mākslu iepazinis apmeklējot gleznotāja, pedagoga Jāņa Skuča (1908-1998) vadīto Latvijas PSR Pionieru pils (tag. Bērnu un jauniešu centrs "Rīgas Skolēnu pils") tēlotājas mākslas studiju (1953).

No 1953. līdz 1957. gadam mākslinieks studējis Rīgas Medicīnas institūtā (tag. Rīgas Stradiņa universitāte), tomēr ceturtajā kursā studijas pārtraucis, jo iestājies Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļas (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuālās mākslas nodaļas Grafikas apakšnozare) otrajā kursā. Pēc trešā kursa Ņikitins bija izvēlējies grāmatu grafikas studijas grafiķa, pedagoga Pētera Upīša (1899-1989) meistardarbnīcā. LMA mākslinieka pedagogi bija personības mākslā – gleznotāji Valdis Dišlers (1922-2011), Uga Skulme (1895-1963), Leo Svemps (1897-1975). 1962. gadā Arturs Ņikitins absolvējis LMA ar diplomdarbu – ofortu ciklu "Novorosijskas cementa rūpnīcas strādnieku portreti", vadītājs - grafiķis, oforta meistars, LMA Grafikas meistardarbnīcas vadītāja Riharda Zariņa (1869-1939) audzēknis Arturs Apinis (1904-1975).

Saskarsme ar nozīmīgām personībām mākslā veidoja Ņikitina personīgo stilistiku, kas bija orientēta uz klasisko modernismu un negatīvu attieksmi pret sociālistiskā reālisma bezpersonisko ideoloģiju. Māksliniekam bija tuvas PSRS radošo personu 20. gadsimta 70.-80. gadu darbos izteiktās humānisma idejas par valsts demokratizāciju, un viņa paustais klusais protests bija novēršanās no politiskās publicistikas mākslā.

Arturs Ņikitins “Kosmiskie dvīņi”, 1976, oforts, 65x49 cm

Pēc studijām LMA Arturs Ņikitins saņēma pasūtījumu "Rīgas Vagonbūves rūpnīcas strādnieku portreti" un strādāja par estampu meistaru LMS Mākslas fonda (MF LMK) kombinātā "Māksla" (1963-1965), tag. LMS muzeja radošā grafikas darbnīca un vēlāk bija mākslinieks Rīgas Autobusu fabrikā (RAF,1978-1979).

Arturs Ņikitins pievērsās pedagoģiskajam darbam. Strādājis par pedagogu LMA Mākslinieciskās konstruēšanas vakara kursos (1975-1992) un darbojies kopā ar pasniedzējiem gleznotāju Arvīdu Būmani (1942-2000), keramiķi, dizaineri Valdu Podkalni, arhitektiem Oļģertu Ostenbergu (1925-2012), Ivaru Bumbieri (1932-2020), tēlniekiem Tālivaldi Gaumigu (1930-2016), Arvīdu Drīzuli (1934-2019), dizaineri Valdi Celmu, pedagoģi Dagmāru Villerušu u.c. Vēlāk mākslinieks bijis pasniedzējs Baltijas Starptautiskās akadēmijas dizaina kursam.

Izstādēs Arturs Ņikitins piedalījās kopš 1958. gada – 3. Jauno mākslinieku izstādē. Pirmo nozīmīgo izstādi rīkojis kopā ar tēlnieci Valentīnu Helmūti 1969. gadā MF Mākslas salonā (Rīga, Padomju bulvāris, tag. Aspazijas bulvāris). Mākslinieka izstādes notikušas Rīgā (izstāde "Es un mūsu laiks" kopā ar Zigrīdu-Džoanu Rapu, Gaismu Gigu (1938-1999), Māru Rikmani, Lolitu Zikmani, LMS galerija, 1972; 1975, 1979, 1980, 1981, 1983, 1984, 1985. A.Ņikitina   personālizstādes: "Pavasara rapsodija", Itas Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas izstāžu zāle, 1996; bij. akciju sabiedrības "Saules banka" filiālē, 1996; "Vivace Con Afetto", "Rietumu Bankas" galerija, (2016), Jūrmalā (1977, 1989), Kuldīgā (kopā ar grafiķi Dzidru Ezergaili (1926-2013), Kuldīgas vecpilsētas koncertzāle, 1987), arī ārzemēs – Vācijā (1990), Zviedrijā (1991), Krievijā (Pleskavas pilsētas teātra galerijā "Cehs", 2018) u.c.

Arturs Ņikitins piedalījies izstādēs Latvijā, Francijā, Japānā, ASV, Indijā, Islandē, Anglijā, Vācijā, Šveicē, Mjanmā, Krievijā un darbi tika eksponēti: Baltijas valstu mākslinieku izstādē Maskavas Mākslinieku nama Centrālajā izstāžu zālē (Krievija, 1974), izstādē "Klusās dabas" (Republikāniskais Zinību nams, tag. Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle, 1983), Republikāniskajā grāmatu grafikas izstādē (LMS galerija, 1987), biedrības "Grafikas kamera" izstādē Mencendorfa namā (2001), Omskas Mākslas muzeja grafikas izstādē (Krievija, 2006), izstādē "Latvijas mākslinieku dāvana Aleksandra Puškina jubilejā" (LU Akadēmiskā bibliotēka, 2009), Starptautiskajā izstādē "Nenorunātās tikšanās" (Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāle "Arsenāls", 2019, veidoja LMC) u.c. Ņikitins piedalījies LMS rīkotajās ikgadējās izstādēs "Mākslas dienas" un "Rudens" ("Rudens 2015 / Barikādēm 25", norises vietas: LMS galerija, 1991. gada barikāžu muzejs, 2015, kuratore Ieva Smiļģe).

Arturs Ņikitins darbojies vairākās grafikas tehnikās, bet pievērsies arī tēlniecībai, eļļas glezniecībai, akvareļa un pasteļglezniecībai. Mākslinieka radošajai daiļradei raksturīgas dinamiskas kompozīcijas, ekspresīva līniju valoda un izteiksmes veids.

Arturs Ņikitins kopš studijām LMA strādājis portreta žanrā gan grafikā, gan glezniecībā un radījis nozīmīgu radošo personību portretus – gleznotāju Rūdolfa Piņņa (1985), Borisa Bērziņa (1984), komponista Raimonda Paula (1977), grafiķa Aleksandra Junkera, gleznotāja Jāņa Brektes (1964), kā arī veidojis pašportretus daudzveidīgās stilistikās un tehnikās.

Arturs Ņikitins pievērsies arī interjera dizainam un sadarbībā ar LMS MF LMK "Māksla" piedalījies sabiedrisko ēku un ēdināšanas iestāžu interjeru projektu izstrādē, centies realizēt darbos 20. gadsimta 60.-70.gadu aktuālo koncepciju par publisko, estētisko dialogu ar apmeklētāju un piesātinājis telpu ar idealizētiem un kariķētiem mākslas tēliem. Mākslinieks veidojis stilizētus portretus, publicitātes izkārtnes ar figurālo kompozīciju motīviem ēku fasādēs, bet interjeros izstrādājis metus sienu panno, mēbelēm, kas bagātinātas ar portretu kompozīcijām izstrādātām kokā, metālā un kaparā materiālos un radījis sienu gleznojumus. Mākslinieks piedalījies interjeru metu un projektu izstrādē: Rīgas 6. vidusskolā (1978), restorāniem – "Staburags" (kopā ar arhitektu A.Kuzņecovu, māksliniekiem, koktēlniekiem Alvi Zariņu (1933-1998), A.Zvilderi, Jāni Poļaku (1941-2008), Rīga, 1968), "Rostoka", kafejnīcām "Jānis" (1967), "13 krēsli" (arhitekts A.Ļebedevs, mākslinieki, koktēlnieki  Uldis Salaks (1927-2003), Andris Melderis, gleznotājs Uldis Zemzaris (1928-2022), Rīga, 1969), "Pingvīns"(dizainere Aina Ozoliņa, Rīga, 1967), sanatorijai "Safīrs", viesnīcai "Oktjabrskaja" (Sanktpēterburga, Krievija, 1967) u.c.

Arturs Ņikitins darbojies grāmatu grafikā un veidojis ilustrācijas 20.gadsimta 2.puses PSRS inteliģencei aktuāliem izdevumiem: Mihails Šolohovs "Cilvēka liktenis" ("Latvijas Valsts Izdevniecība", 1958), Oskars Vailds "Miniatūras" ("Liesma", 1986), Jevgeņijs Jevtušenko "Māte un neitronbumba" ("Liesma", 1986), Aleksandrs Puškins "Pīķa dāma" ("Liesma", 1988) u.c.

Mākslinieka radošā darbība novērtēta ar vairākiem nozares apbalvojumiem: Kultūras ministrijas prēmiju (par triptihu "Černobiļas traģēdija", 1987), diplomiem 4.,5.,6. Tallinas grafikas triennālēs (1977, 1980, 1983), prēmijām un diplomiem Viļņas grāmatu grafikas triennālēs (1984, 1987) u.c.

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs Arturs Ņikitins bija kopš 1968. gada un rekomendācijas uzņemšanai LMS māksliniekam izsniedza gleznotājs, LMA profesors Vilis Ozols (1929-2014), grafiķis Aleksandrs Junkers (1899-1976) un keramiķis, LMA profesors Georgs Kruglovs (1905-1984). Arturs Ņikitins bijis LMS MF mākslas padomes loceklis un aktīvs LMS Grafiķu sekcijas biedrs.

 Mākslinieka radošais devums ticis novērtēts un 1988.gadā viņam piešķirts LPSR Nopelniem bagāta mākslas darbinieka nosaukums.

Artura Ņikitina darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rakstniecības un mūzikas muzejā, Valsts Tretjakova galerijā (Maskava, Krievija), A. Puškina Valsts tēlotājas mākslas muzejā (Maskava, Krievija), citos muzejos, kā arī privātkolekcijās Latvijā, ASV, Krievijā, Kanādā u.c.

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību grafiķa, pedagoga Artura Ņikitina tuviniekiem un kolēģiem.

Atvadīšanās no mākslinieka Artura Ņikitina notiks 2022. gada 12. jūlijā pulksten 12.00 Rīgas krematorijas Lielajā zālē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti