Mūžībā aizsaukts gleznotājs Edvards Grūbe

17. maijā mūžībā devies gleznotājs Edvards Grūbe (03.11.1935.-17.05.2022.), informēja piederīgie.

Gleznotājs ar latviskiem ideāliem un augstu savas misijas apziņu –  par to liecina viņa darbu tēmas: latviešu strēlnieki, māte un klusās dabas ar simbolisku nozīmi, uzsvēra piederīgie.

"Mūžībā ir aizgājusi nozīmīga personība Latvijas glezniecībā un pedagoģijā. Edvards Grūbe radīja atšķirīgu modernisma monumentalitātes paradigmu, kas balstīta spēcīgā, lakoniskā krāsu ritmikā. Mākslinieks veidojis Madonnas tēla ekspresīvu interpretāciju un akcentējis garo, plato, pastozo triepienu. Viņa radošā darbība viesa piederības sajūtu aktuālām tendencēm mākslā, kas ietekmēja arī gleznotāja devumu pedagoģijā," mākslinieka nekrologā norāda Latvijas Mākslinieku savienība.

Edvards Grūbe 1955. gadā beidza J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu. Edvarda Grūbes pasniedzēji bija Kārlis Bušs, Arnolds Griķis (1908-1988), Imants Prēdelis (1920-1994), Vitālijs Karkunovs (1925-2006), un skolasbiedrenes bija nākamās gleznotājas: Dagmāra Staprēna, Māra Zītare (1937-2018).

Edvards Grūbe studijas turpināja LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā pie Latvijā nozīmīgiem gleznotājiem, pasniedzējiem Jāņa Roberta Tillberga, Eduarda Kalniņa, katedras vadītāja Vladimira Kozina. Gleznotājs LMA absolvēja 1961. gadā ar diplomdarbu - gleznu "Rīts", prof. Eduards Kalniņa vadībā. Līdzās Edvardam Grūbem pie E.Kalniņa LMA absolvēja Māra Zītare ar darbu "Preču stacija". Glezniecības nodaļu absolvēja arī Aina Karlsone (Zībiņa, 1935-2012), kas veidoja darbu "Partizāni", Leopolds Cesujevičs ar darbu "1918. gads", Jurijs Cirkunovs (1925-1996), Ēriks Cihovskis ar darbu "Kurš kuru?" un Ilmārs Koris izstrādāja gleznu "Rudens". Savos darbos absolventi krāsās risinājuši darba, batālijas, sporta kompozīciju tēmas.

1992. gadā Edvards Grūbe ieguva Humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās (LMA).

Jau studiju laikā Edvards Grūbe uzsāka pedagoga karjeru, bija Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas pasniedzējs no 1960.-1971. gadam. Savu radošo mūžu mākslinieks veltīja LMA, būdams ilggadējs mācībspēks, kā pasniedzējs Sagatavošanas kursos (1964-1971), bijis Pedagoģijas nodaļas pasniedzējs (1971-1973) un katedras vadītājs (1973-1979), darbojās kopā ar gleznotāju Intu Celmiņu, grafiķi Valdi Villerušu, Dagmāru Villerušu. Darbodamies LMA Glezniecības nodaļā (1979-2000), profesors Edvards Grūbe strādāja kopā ar Latvijas mākslas izcilībām Ritu Valneri, Eduardu Kalniņu, Imantu Vecozolu, Induli Zariņu, Borisu Bērziņu, Andri Začestu, Pēteri Postažu, Robertu Muzi u.c. Edvarda Grūbes audzēkņi bijuši tādi mākslinieki kā gleznotājs, interjerists un pedagogs Jānis Osis un performanču mākslinieks, scenogrāfs, grafiķis Ilmārs Blumbergs (1943-2016). Gleznotājs bijis profesors arī Starptautiskajā Praktiskās psiholoģijas augstskolā (Rīga, 2002-2007).

Izstādēs Edvards Grūbe piedalījās no 1961. gada. Pirmā personālizstāde notika 1974. gadā, Rojā. Māksliniekam bijušas personālizstādes Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (1985, 1995, 2000), arī "Arsenālā" ("Gleznas. 1963-2010", 2010). Izstādes tika rīkotas kopā ar dzīvesbiedri, gleznotāju Intu Celmiņu. Mākslinieks regulāri piedalījās LMS ikgadējās "Rudens" un "Mākslas dienas" izstādēs. Darbus eksponējis galerijās: LMS galerijā (1975), "A.Sūnas mākslas galerijā" ("Saules Bankas" un galerijas prēmija 1997, "Māte", 2001, "Laiks", 2002; A/S Swedbank balva "Gada glezna" 2005, 2006, 2008, "Gleznas", 2012; A/S "Swedbank" balva "Gada glezna" 2012), galerijā "Daugava" (ar I.Celmiņu, 1993, 1996), "Bastejs", "Rīgas galerijā" (ar I.Celmiņu, 1994, "Gleznas. Jaunie darbi. Retrospekcija", 2006), "XO" ("Glezna", 2002; "Dienasgaisma", 2013; "Gaismas lauks", 2015; "Lelles", 2017; "Gaisma", 2018) un citās galerijās. Mākslinieka darbi eksponēti ASV, Armēnijā, Austrijā, Baltkrievijā, Beļģijā, Francijā, Japānā, Polijā, Krievijā, Lietuvā, Somijā, Šveicē, Vācijā, Zviedrijā u.c.

Edvards Grūbe kļuva par Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) biedra kandidātu 1961. gadā ar gleznotāju Ērikas Romanes (1920-2002), Viļa Ozola (1929-2014), Borisa Bērziņa rekomendācijām, RLMV direktora p.i. Lāces raksturojumu un LMS valdes priekšsēdētāja vietnieka, gleznotāja Voldemāra Valdmaņa (1905-1966) parakstītu lēmumu. LMS biedrs Edvards Grūbe bija no 1967. gada, un rekomendācijas uzņemšanai LMS viņam izsniedza gleznotāji, LMA pasniedzēji Vilis Ozols, Gunārs Mitrēvics (1928-2007), Jāzeps Pīgoznis (1934-2014), LMS Glezniecības sekcija, priekšsēdētājs Indulis Zariņš. Edvards Grūbe tika uzņemts ar LMS valdes lēmumu, ko parakstīja LMS valdes priekšsēdētāja vietnieks, mākslas zinātnieks Miķelis Ivanovs (1927-1991).

Edvards Grūbe bijis LMS valdes loceklis (no 1972), valdes prezidijā, priekšēdētāja vietnieks, LMS Gleznotāju sekcijas vadītājs (no 1972) un atbildīgais LMS valdes sekretārs par izstāžu organizēšanu. Mākslinieks tika nozīmēts par Mākslas fonda mākslas padomes priekšsēdētāju (1973), un bija Kultūras ministrijas ekspertu komisijā (1976, 1977, 1985).

Edvards Grūbe bija spilgts un savdabīgs latviešu tonālās glezniecības tradīciju pārmantotājs un attīstītājs. Izkopa neatkārtojamu un Latvijas glezniecībā atpazīstamu rokrakstu ciklos: "Madonna", "Māte", "Logs", "Priekšmeti", "Lauskas", "Ritmi" u.c. Edvarda Grūbes glezniecībā latviskajai izjūtai piemīt pašsaprotama vērtība. Mākslinieks strādāja visai ierobežotā tēmu un glezniecisko paņēmienu lokā, konsekventi izkopjot nedaudzus motīvus un atsakoties no visa liekā. Veidojot darbus, autors strādājis siltā, piesātinātā krāsu gammā, kompozīcijas ir precīzi, monumentāli būvētas un līdzsvarotas, un krāsas spēcīgais, garīgais piesātinājums ir izteiksmes noteicējs.

2008. gadā gleznotājs un LMA profesors Edvards Grūbe tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru, un viņam piešķirta ordeņa virsnieka pakāpe. Par ieguldījumu vizuālās mākslās jomā mākslinieks 2001. gadā tika novērtēts ar VKKF mūža stipendiju un 1982. gadā saņēma Nopelniem bagātā mākslas darbinieka nosaukumu.

Edvarda Grūbes darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Valsts Tretjakova galerijā (Maskava, Krievija), Lietuvas Nacionālajā mākslas muzejā (Viļņa), Ludviga modernās mākslas muzejā (Ķelne, Vācija), Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, Tukuma muzejā, kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.

Atvadīšanās no gleznotāja Edvarda Grūbes notiks Rīgas krematorijas Lielajā zālē 2022. gada 20. maijā pulksten 14.00.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt