Māksliniece Dace Pētersone 1963. gadā absolvējusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļu (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Keramikas izstrādājumu dizaina izglītības programma). Pēc RLMV beigšanas Pētersone strādājusi kā māksliniece Speciālajā mākslinieciskās konstruēšanas, projektu un tehnoloģiju birojā, tomēr, izvērtējot prioritātes, 1969. gadā uzsākusi studijas Teodora Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas (LMA) Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļas Keramikas specialitātē (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Keramikas apakšnozare) un 1974. gadā to absolvējusi ar diplomdarbu šamotā – “Sarkanie zirgi” jeb “Skrējiens” (vadītājs, latviešu profesionālās keramikas pamatlicējs Georgs Kruglovs (1905-1984)).
Studiju laikā un pēc LMA absolvēšanas Dace Pētersone strādājusi par mākslinieci dažādās iestādēs, kā “Rīgas Ceļojumu un ekskursiju birojs”, mācību meistare LMA (1974–1975), keramikas pulciņa vadītāja Rīgas Pionieru pilī (Rīgas pašvaldības iestāde “”Rīgas Skolēnu pils”, 1975–1976).
Dace Pētersone bija Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) Jauno Mākslinieku apvienībā kopš 1976. gada un LMS biedre no 1981. gada. Dacei Pētersonei kā LMS biedres kandidātei rekomendācijas izsniedza keramiķi: Izabella Krolle, Māra Linkaite (1945–2016), Anita Mīlbreta. Māksliniece piedalījusies LMS “Mākslas dienu” izstādēs (1978, 1981, 1987), Jauno Mākslinieku izstādēs (1975, 1976, 1977), kā arī “Dārza keramikas” izstādēs (1975, 1976, 1985), MF (1976), studijas “Logs” skatēs izstādot porcelāna, fajansa, šamota, māla darbus, prasmīgi darbojās pielietojot glazūras, angobas, sāļus.
Māksliniece aktīvi sadarbojās ar LMS Mākslas fonda saloniem. Pētersone izstādījusies kopā ar Māru Muižnieci (1950–2006), Māru Linkaiti, Solvitu Zāli, Ingrīdu Sproģi, Anitu Mīlbretu.
Dace Pētersone rīkojusi personālizstādes: Ainažu jūrskolā (ar Māru Muižnieci, 1976), Republikāniskajā Zinību namā (tag. Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle, 1986).
Daiļrades agrīnajā posmā LMS atzīmē Pētersones četru elementu darbu “Skatos” (māls, glazūra, sāļi, 1978): “Māksliniece kompozīcijā bija panākusi sajūtu, ka tiek pārvarēta “lietišķības” robeža un darbi ieguvuši postmodernu interaktīva ironiska objekta – portreta statusu.”
Dace Pētersone 1976. gadā uzsākusi darbu LMS Mākslas fonda (MF) Eksperimentālā keramikas studijā “Logs” (1977). Pētersone sadarbībā ar MF LDK 20. gadsimta 80. gados veidojusi lielizmēra keramikas interjera objektus – viesnīcai “Rīga”, restorānam “Daugava” (Krāslava), LZA Neorganiskās sintēzes institūtam (kopā ar interjera mākslinieci Aldonu Veidi, keramiķi Kārli Knopkenu, Salaspils), kā arī kultūras namiem Sarātovā, Krasnojarskā (Krievija) un citur.
Dace Pētersone profesionālās izstādēs piedalījās no 1969. gada, pirmā izstāde “3. republikāniskā lietišķās grafikas izstāde” (LMS galerija), “Apgleznots porcelāns” (Jelgava, 1991), “2. Vispārējā latviešu mākslas izstāde” (LNMM, 1998), “Logs-20” (LNMM, 1999), “Logs-25” (Agijas Sūnas galerija, 2003), “Vasaras papardes” (Agijas Sūnas galerija, 2004).
Ārzemēs Pētersones darbi eksponēti – RLMV darbi “PSRS ekspozīcija EXPO-67” (Monreāla, Kanāda, 1967), Vissavienības jauno mākslinieku izstāde “Zemes jaunība” (Maskava, 1976), “Baltijas republiku lietišķās mākslas izstāde” (Tallina, 1980), “Mākslas keramika PSRS” (Faenca, Itālija, 1986) “Latvijas māksla Katalonijā” (Barselona, Spānija, 1998).
Dace Pētersone aktīvi darbojusies pedagoģijā – bijusi Māras Muižnieces Rīgas Mākslas skolas skolotāja.
Daces Pētersones darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un privātkolekcijās.
Atvadīšanās no mākslinieces Daces Pētersones notiks 9. jūnijā pulksten 15.00, Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā.
Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieces tuviniekiem un kolēģiem.
