Japāna bija viena no pirmajām valstīm, kas 1919. gadā atzina neatkarību ieguvušo Latviju de facto, bet 1921. gadā kopā ar pārējām valstīm, kas ietilpa Antantes Augstākajā padomē (Apvienotā Karaliste, Beļģija, Francija, Itālija), – de iure. Pirms Otrā pasaules kara tā bija vienīgā Āzijas valsts, kam bija pārstāvniecība Latvijā.
Izstādē apskatāmi divi dāvinājumi: kopā 17 priekšmeti, kas atklāj japāņu tradīcijas, meistaru prasmes, kā arī liecina par dažādu reliģiju, filozofiju un kultūras aspektu mijiedarbību Japānā. Pirmo dāvinājumu – desmit figūriņas un slavenu japāņu mākslinieku darbu reprodukciju albumu – 1921. gadā Valsts mākslas muzejam no Japānas atsūtīja profesors Ozoliņš.
Kā norādīja LNMM, pedagogs, rakstnieks un publicists Jānis Andrejs Ozoliņš (1894–1959) bija pirmais Latvijas Republikas pārstāvis, kura dzīve un darbība saistīta ar Japānu. Ozoliņš pasniedza ētiku un angļu literatūru Kvansei Gakuin (Kwansei Gakuin) koledžā (1918–1921), strādāja laikrakstā "Japan Chronicle", bet no 1920. gada bija Latvijas Pagaidu valdības diplomātiskais un konsulārais aģents Kobē. Ozoliņš sniedza izvērstus ziņojumus Ārlietu ministrijai par stāvokli Japānā, veica publicistisko un informatīvo darbu, centās sekmēt tirdznieciskos sakarus starp Latviju un Japānu. Nenovērtējamas bija viņa publikācijas par latviešu tautas vēsturi un jaundibināto Latvijas valsti angļu un japāņu valodā. Arī mūsdienās Japānā nav aizmirsts Ozoliņa pedagoģiskais darbs un spilgtā personība. 2011. gada 20. oktobrī Kvansei Gakuin universitātē viņam atklāja piemiņas plāksni un dārzā iestādīja Latvijas bērzus un ozolus.
Savukārt 2021. gada novembrī Japānas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijā Jasuhiro Kavaguči (Yasuhiro Kawaguchi) kundze Tošie Kavaguči (Toshie Kawaguchi) muzejam uzdāvināja tradicionālo japāņu tērpu kimono un tā sastāvdaļas – obi jostu, zōri sandales un rokassomiņu, kā arī divas kokeši lelles.
Abi šie dāvinājumi iezīmē gan Japānas mākslas kolekcijas aizsākumu, gan tās papildināšanas nepārtrauktību, raksturojot Latvijas un Japānas draudzīgās attiecības.
Mākslas muzeja "Rīgas birža" izstāžu cikls "Āzijas mākslas stāsti" rosina atklāt un izprast noteiktu mākslas darbu sižetus, tehnikas, funkcijas, to filozofisko, reliģisko, estētisko un kontekstuālo nozīmi. Āzijas māksla vienmēr ir fascinējusi Rietumu skatītāju ar savu neparastumu, formas un funkcijas dažādību un tikai Āzijas kultūrām raksturīgo estētisko uztveri. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Āzijas mākslas kolekcijā glabājas vairāki tūkstoši mākslas darbu no tuvākām un tālākām Āzijas zemēm, taču mākslas muzeja "Rīgas birža" Āzijas mākslas galerijā parādīta tikai daļa no tiem.
