Mūkusalas mākslas salonā sen neredzēta Jāņa Avotiņa darbu izstāde

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Mūkusalas mākslas salona Lielajā zālē no 3. februāra līdz 11. martam izstādē “Laiktelpas klejotāji” skatāmi gleznotāja Jāņa Avotiņa darbi no salona kolekcijas, kuri papildināti ar jaunradītiem zīmējumiem un gleznām. “Laiktelpas klejotāji” ir pirmā mākslinieka personālizstāde Latvijā kopš 2010. gada, sniedzot iespēju iepazīties ar Jāņa Avotiņa darbiem, kas tapuši laikā no 2008. līdz 2017. gada sākumam.

Jānis Avotiņš (1981)

2003. gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) glezniecības nodaļu, papildinājis zināšanas LMA Vizuālās komunikācijas studijās, Mančestras Universitātē un Parīzes Pilsētas starptautiskajā mākslas skolā.

Kopš 2004. gada regulāri rīko personālizstādes ārzemēs, visbiežāk sadarbojoties ar Minhenes galeriju “Galerie Rüdiger Schöttle”, “Vera Munro” Hamburgā un “AKINCI” Amsterdamā, kā arī piedalās starptautiskās grupu izstādēs.

Darbi iepirkti Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, ABLV Bankas mākslas kolekcijās, kā arī vairākās kolekcijās pasaulē, tostarp, "Charles Saatchi" Londonā, "François Pinault" Francijā, u.c.

2016. gadā ieguvis “Jean-François Prat” balvu kā labākais mūsdienu gleznotājs.

Izstādes pamatu veido Mūkusalas mākslas salona kolekcija, ko atsvaidzina daži jaunradīti darbi un mākslinieka privātā arhīva materiāli. Izstādīto gleznu motīvu fotogrāfijas ļauj ne vien salīdzināt sākotnējo ierosmi ar mākslinieka radīto gleznu, bet arī iepazīstina ar tiem attēliem, kuri nebeidzamajā bilžu gūzmā ir izpelnījušies viņa uzmanību.

Atrastās fotogrāfijas ģimenes albumos, preses izdevumos vai retušētos pagātnes ceļvežos – ir mākslinieka pēdējo gadu galvenās darbu motīvu krātuves. Lai arī Avotiņa daiļradē ir atrodami daži brīvas iztēles radītu kompozīciju piemēri, viņam raksturīga pieķeršanās jau radītai kultūrvēsturiskai liecībai. Tas raisa ne vien asociācijas ar pagātnē aizbēgušu eskeipistu un romantiķi, bet arī ar zināmu attēla ekoloģiju, kas iepriekš radītajam iedveš otro elpu, nešķiežot enerģija jaunu kompozīciju izgudrošanā un to jēgas meklēšanā. Fotogrāfijas ir konkrētu brīžu liecinieces, un laika ritums parūpējās par to svarīgumu, nogādājot tās līdz mūsdienām.

Avotiņš, ar īpašu redzīgumu apveltīts mākslinieks, šos prozaiskos uzņēmumus pārvērš apbrīnojami izsmalcinātos darbos ar rūpīgi izvēlētiem audekliem, pigmentiem un saistvielām. Tiek veikti eksperimenti ar dažādu eļļu sajaukumiem un variētas krāsu uzlikšanas un izslaucīšanas tehnikas, līdz izveidojas teju netverama matērija. Funkcionāri, pionieri un dejotāji zaudē savu sākotnējo naratīvo mērķtiecīgumu. Viņi ir pārcelti citā izplatījumā, kurā neeksistē laiks, vienīgi auduma faktūras radīta pulsācija un jūtīga gaismas un tumsas mijiedarbe ar neskaidro krēslas zonu. Avotiņa gleznās valda maigi nospriegota klusuma teritorija, kurā izdzīvo vien mazas, smalkas detaļas it kā vārīgas cerības – rūpīgi izpreparēts un pasniegts atlikums no sākotnējās fotogrāfijas.

Izstādes kuratore - Sniedze Kāle.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti