Izstādes vizuālajai metaforai izraudzīts Leonarda Laganovska akts, kurš tapis kā atsauce uz Gistava Kurbē gleznu „Pasaules sākums" (1866). Franču reālista nesaudzīgais skatiens, gleznā attēlojot tikai sievietes intīmās ķermeņa daļas, ticis citēts gan vēlāku autoru darbos, gan analizēts sievietes reprezentācijas jautājumiem veltītos tekstos kā viens no pirmajiem radikālajiem ķermeņa fragmentācijas piemēriem. 2013.gada sākuma atklājums, ka „Pasaules sākums", visticamāk, ir tikai daļa no lielākas gleznas un sākotnēji to papildinājusi arī sievietes galvas un plecu atveids, rada apvērsumu šī hrestomātiskā darba interpretācijā, norādot uz jebkura priekšstata un pieņēmuma atkarību no vēsturiskajiem faktiem un to konteksta.
20.gadsimta laikā akts ir gan nostiprinājies kā stabils salonmākslas žanrs, gan piedzīvojis dekonstrukciju feminisma un citu kritisko teoriju iespaidā. Izstādē „Kailums" iespējams izsekot akta modifikācijām, sākot ar klasiskiem žanra paraugiem pagājušā gadsimta sākumā un beidzot ar postmodernām spēlēm ar mākslas vēstures piemēriem, atsaucēm uz vizuālo kultūru un kailuma kā apzināti izmantotu līdzekli, lai atspoguļotu ideju ]jau bez akta žanra tradicionālās retorikas.
Ekspozīcija nosacīti sadalīta trīs daļās – 20.gadsimta sākuma posms, kurā redzami latviešu mākslas vecmeistaru – Jaņa Rozentāla, Jāņa Valtera, Kārļa Brencēna, Konrāda Ubāna, Valdemāra Tones un citu mākslinieku gleznoti akti. Tam seko 20.gadsimta vidus - 50. – 80.gadu laiks, kuru pārstāv Biruta Baumane, Boriss Bērziņš, Felicita Pauļuka, Edvīns Kalnenieks, Pēteris Postažs u.c. Un trešā daļa - 21.gadsimta sākuma laikmetīgās mākslas akts, kuru veidojuši Leonards Laganovskis, Helēna Heinrihsone, Vilnis Zābers, Rudīte Dreimane, Oļegs Kuļiks, Vladimirs Glušenkovs, Ivars Poikāns, Otto Zitmanis u.c.
Izstādē „Kailums" no Mūkusalas Mākslas salona kolekcijas var iepazīties ar vairāk nekā 50 autoru darbiem. Izstādes kuratore - Diāna Barčevska.
