Ausma Šmite spoži pieteica sevi 2012. gadā ar personālizstādi “Tērauda sirds” "Galerijā 21". Toreiz līdz tehniskajai perfekcijai izstrādātās litogrāfijas ar imagināru būtņu – mutantu tēliem pārsteidza ar reālismu, nojaucot robežas starp īstenību un izdomājumu. Fantastisko radību skeletu vai ķermeņu anatomijas studijas bija tuvas bioloģijas grāmatu estētikai un radīja iespaidu par mākslinieces atklātu, līdz šim nezināmu pasauli, kas nu tikusi fiksēta materiālās liecībās. Ja populārajā kultūrā šādas cilvēku – dzīvnieku mutācijas nereti ir ļaundabīgas, Ausmas Šmites darbi tos rādīja kā īpatnējus, tomēr nekaitīgus radījumus, kuri saista, bet nebiedē.
Spēle ar realitātes un fikcijas elementiem tika turpināta instalācijā “Vientuļais vīrs” (2012), kopā ar Elīzu Ceski-Feldmani veidojot jau komplicētāku, no litogrāfijām, objekta un fotogrāfiju sērijas sastāvošu darbu. Tas vēstīja par laiku pēc vēstures beigām, kad pasauli apdzīvo vien cilvēka-dzīvnieka krustojums bez atmiņas vai priekšstata par savu izcelsmi. Darbs asprātīgi apspēlēja vizuālajā kultūrā plaši tiražētās apokaliptiskās, pasaules bojāejai veltītās vīzijas.
Izstāde “Man netrūkst nenieka” ir loģisks turpinājums iepriekšējajām Ausmas Šmites interesēm. Tajā skatāmas vairākas darbu grupas, kuras saista formas minimālisms. Līdztekus izsmalcinātām litogrāfijām māksliniece atļāvusies eksperimentēt, un daļa darbu tapuši kā zīmējumi uz finiera ar akrila marķieriem un rapidogrāfu. Jau minētās imaginārās būtnes šoreiz ir iedzīvinātas tehniskās formās – par mīlīgiem radījumiem pārtapuši kravas celtņi vai sastatņu struktūras. Tomēr tās vairs nav paralēlā pasaulē mītošu dzīvu būtņu anatomijas studijas, jo caur darbu un tehniku atspoguļotas cilvēciskas emocijas – ar knaiblēm bruņojusies “Paškritika” vai lupu rokām apveltīta “Ziņkārība”. Atsevišķa izstādes tēma ir atmiņas un veidi kā vizualizēt veseluma daļu, nezaudējot kopuma izjūtu. Tajos ieraugām asociatīvas planētu virsmas, kuru sabiezinājumos vai ezeru dziļumos snauž izdzīvoto jūtu pasaule.
Ausma Šmite (1986) ir beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas Grafikas apakšnozari (2011). Viņas personālizstādes bijušas skatāmas gan Rīgā (2012, Galerija 21), gan Tartu (2015, Tartu Mākslas māja, Igaunija) un Tokijā (2016, Galerija Aoneko, Japāna). Regulāri piedalās starptautiskās grupu izstādēs un aktīvi apmeklē mākslas simpozijus un rezidences.
22. februārī plkst. 18.30 izstādi papildinās tikšanās un sarunas ar mākslinieci izstādes kuratores Līgas Lindenbaumas vadībā.
