“Māksliniece ir unikāla ar to, ka viņa ir pirmā Latvijas bērnu grāmatu mākslā, kura izstrādā līdz pilnībai visiem mums labi zināmās dzīvnieku, augu, priekšmetu personifikācijas,” stāsta LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes docente Austra Avotiņa. “Viņas 1930. gadu grāmatās atrodam piparkūku vīriņus, čigānbērnus, zaķus un dažādus mājdzīvniekus, kuri ar mums runā, aktīvi darbojas un iesaistās dažādos notikumos
Vēl būdama tikai skolniece padsmitniece, Margarita Kovaļevska sāk sacerēt pasakas un tās arī pati ilustrēt, līdz pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados jau kļūst profesionāla un populāra māksliniece. Viņa pati sacer arī saviem zīmējumiem grāmatu stāstiņus un izstāsta tos rakstniekiem, kas to ietērpj īstajos vārdos, veidojot atskanīgus un jestrus pantus. Tā top bērnu grāmatiņas “Mārīte” ar Rūtas Skujiņas tekstu vai “Knašais Pēterītis”.
“Mārīte – šis tēls iepaticies Helēnai Tangijevai-Birzniecei, kura pasūtījusi Margaritai Kovaļevskai tērpu skices baleta uzvedumam par šo tēlu – tāda aktīva, droša meitenīte, tā ir pazīstama no daudziem citiem stāstiem pēc tam, tad jau tālāk 1940. gadu grāmatās, tā kā Kovaļevska dodas trimdā, visu to radīto tēlu pasauli pārņem Margarita Stāraste,” turpina Austra Avotiņa. “Caur Margaritu Stārasti turpina mūsos dzīvot Margaritas Kovaļevskas izstrādātie tēli – zaķīši, vistiņas, lācīši.”
“Izdevniecība Zvaigzne ABC” izdevusi unikālu grāmatu kolekciju ar Margaritas Kovaļevskas ilustrācijām – tādējādi trīsdesmito gadu paaudzes pazīstamākās bērnu grāmatas atgriezušās pie lasītājiem, diemžēl gan nesaglabājot tā laika zīmējumu smalkumu un grāmatu formātu.
LU Akadēmiskajā bibliotēkā iespējams aplūkot arī citu mākslinieku seno veikumu – gan Džemmas Skulmes un Ojāra Ābola "Kaķīša dzirnaviņas", gan Kārļa Sūniņa ilustrētās "Tautasdziesmas par Daugavu".
