Neraugoties uz to, ka lielākā daļa no mums glītrakstīšanas stundas skolā neatceras ar lielu sajūsmu, kaligrāfija esot māksla, kas nomierina nervus un izvada stresu! Tagad šai mākai veltīta vesela izstāde...
„Es arī, kad rakstu, var teikt, nedaudz meditēju, iegrimstu tādā zināmā procesā,” atzīst kaligrāfijas pasniedzējs un eksperts Juris Sudniks. Uz jautājumu, vai kaligrāfs neraksta ar pildspalvu, viņš atbild:
Labs kaligrāfs var uzrakstīt arī ar pirkstu, bet principā – spalvas un otas.”
Izstādes bagātā ekspozīcija izvietota divos stāvos. Vestibilā apskatāmi vēsturiskie paraugi, unikāls ir, piemēram, hercoga Ketlera 1586. gada līgums ar Kurzemes muižniekiem vai 1821. gadā izdotais palīglīdzeklis skolotājiem glītrakstīšanas mācīšanai zemnieku bērniem.
Savukārt jaunākos laikus pārstāv mākslas skolās un arī kaligrāfijas kursos radušies paraugi.
Latvijas Kaligrāfu biedrības valdes priekšsēdētāja Kristiāna Jansone par izstādes „odziņu” uzskata, piemēram, salīdzinoši jauno darbu - 1983. gadā Rīgā izdoto Gētes „Prometeju”, kuru ar roku no vāka līdz vākam rakstījis mākslinieks Andris Lamsters. Grāmata ieguva 1. vietu Baltijas valstu konkursā.
Kaligrāfija Latvijā ir diezgan attīstīta, spēcīga un pastāv joprojām par spīti datortehnoloģijām, kas atņem vēlēšanos strādāt ar rokām.
Juris Sudniks to skaidro ar vēlmi pašapliecināties:
Tā ir zināmā mērā pašapliecināšanās, varbūt vienkārši man gribas kaut ko izdarīt ar savām rokām, nevis klaviatūras taustiņu.”
