Miris mākslas kolekcionārs Gurlits; gleznas novēlētas muzejam

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Maija sākumā pēc sirds operācijas 81 gadus vecais mākslas kolekcionārs Korneliuss Gurlits atstāja šo pasauli, kurā par visu vairāk viņš mīlēja savas gleznas. Viņa tēvs, kurš bija iesaistīts mākslas darījumos ar nacionālsociālistiem, atstāja dēlam ievērojamu mākslas darbu kolekciju, kas nejaušības dēļ tika atklāta sākumā viņa Minhenes, tad Zalcburgas dzīvoklī.  

Patlaban tiek risinātas mantojuma lietas, un nupat ir parādījies otrs testaments.

Gurlits nomira savā Minhenes dzīvoklī, kurā 2012. gadā, izraisot sensāciju mākslas pasaulē, tika atrastas aptuveni 1300 dažādu pasaulslavenu mākslinieku gleznas, tai skaitā Pikaso, Šagāla, Matisa, Noldes, Kokoškas, Dīrera, Renuāra darbi.

Kopējā atrasto darbu vērtība tika lēsta uz vairākiem miljoniem. Vienā mirklī no pieticīgi dzīvojuša mākslas kolekcionāra, Gurlits pārvērtās par publisku personu Augsburgas ģenrālprokuratūrai,  juristiem, nodokļu inspektoriem, žurnālistiem un mākslas zinātniekiem restitūcijas jautājumos, kas viņa jau tā slimajai sirdij uzlika pamatīgu papildu slodzi.

Pirms nepilna mēneša Augsburgas ģenerālprokuratūra vēl paspēja Gurlitam darīt zināmu, ka sākotnēji konfiscētās Matisa, Šagāla, Bekmena un citu mākslinieku gleznas tomēr tiks atdotas viņam atpakaļ.

Gurlits presei izteicās, la gleznu konfiskācija esot salauzusi viņa sirdi. Šīs gleznas esot visa viņa dzīve. Viņa tēvs, leģendārais mākslas tirgotājs Hildebrandts Gurlits pēc 1933.gada kļuva par iepircēju sākumā Hitlera Fīrermuzejam Lincā, tad Gēringa privātajai kolekcijai. Pēc pāragrās tēva nāves privātā kolekcija vispirms nonāca Korneliusa mātes, tad viņa paša īpašumā, ko viņš bija apņēmies nosargāt līdz pat savai nāvei. Gurlits aiz sevis nav atstājis ne sievu, ne bērnus.

Pēc pēdējo dienu ziņojumiem presē Gurlita mākslas kolekcijai ātra mantinieka noskaidrošana nav paredzama. Savā pirmajā testamentā, kas ir notariāli apstiprināts un parakstīts šī gada 9. janvārī, par vienīgo mantinieku Gurlits ir atzinis Mākslas muzeju Bernē, Šveicē. Tā direktors Matiass Frēners laikrakstam “Frankfurter Allgemeine Zeitung” ir apstiprinājis, ka muzejam ir novēlēts viss Gurlita īpašums, ieskaitot gleznas, īpašumus Minhenē un Zalcburgā, kā arī iespaidīga naudas summa, kas iegūta no mākslas darbu pārdošanas.

Nupat atklātībā nonācis fakts, ka pastāv vēl otrs testaments, kas ir sastādīts šī gada 21.februārī un kurā kā potenciālais mantinieks minēts arī attāls Gurlita radinieks. Tiesas uzdevums ir noskaidrot, vai papildus testamentā minētajiem pastāv vēl kādi  likumīgi mantinieki. Kāds Gurlita Spānijā dzīvojošs radinieks jau ir paziņojis, ka cels prasību pret testamentu, kurā kā vienīgais mantinieks minēts muzejs Bernē.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti