Labrīt

Ārsts: Lēmums ieviest jaunus ierobežojumus nāk novēloti

Labrīt

Lailas Pakalniņas jaunā filma "Spogulī" uzņemta selfija jeb pašfoto estētikā

Alvīne Bautra un Kristaps Priede izstādē akcentē lietu kustību un miera stāvokļa utopiju

Mirdzoši mākoņi un elektroniskā mūzika – Jūrmalas muzejā atklāta gleznotāju Alvīnes Bautras un Kristapa Priedes izstāde

Akcentējot lietu kustību un miera stāvokļa utopiju, Jūrmalas muzejā atklāta gleznotāju Alvīnes Bautras un Kristapa Priedes izstāde "Transs and Dance". Izstādes kuratore norāda, ka dabā miera stāvoklis neeksistē. Viss ir iekšēji vibrējošs un plūstošs. Un tieši to abi mākslinieki arī centušies darbos parādīt. Kaut gan abi glezno dažādos žanros, viņus apvieno vairāki kritēriji.

Kāpjot augšā uz Jūrmalas muzeja otro stāvu, var dzirdēt elektronisko mūziku, kas ir mākslinieku Alvīnes Bautras un Kristapa Priedes izstādes neatņemama sastāvdaļa. Gleznotāju kopprojekta nosaukums ir "Transs and Dance", un, kā skaidro izstādes kuratore Iveta Feldmane, mākslinieku darbos ir akcentēta lietu kustība un miera stāvokļa utopija. Viņa piebilst, ka dabā miera stāvoklis neeksistē, bet gan – viss ir iekšēji vibrējošs un plūstošs. To var pamanīt arī mākslinieku darbos, kas savā starpā ir krasi atšķirīgi. Alvīne Bautra ir gleznojusi eļļas tehnikā dažāda izmēra figurālas kompozīcijas un portretus, bet Kristaps Priede – vienāda izmēra, lielformāta abstrakcijas, kas gleznotas ar akrila krāsām. Iveta Feldmane atzīmē – neatkarīgi no tā, ka  mākslinieku darbi ir veidoti dažādos stilos, abus apvieno vairāki kritēriji, bet jo īpaši krāsu kolorīts:

"Gan Kristaps, gan Alvīne ir tādi akadēmiski izglītoti gleznotāji, kuri pārzina šīs tehnikas un spēj gleznot lēni, skrupulozi, kaut kādā ziņā pat vecmodīgi.

Bet savā izteiksmē šie darbi ir visnotaļ laikmetīgi, mūsdienīgi un tēmas ziņā absolūti atbilst visām laikmetīgākajām glezniecības tendencēm.”

Ielūkojoties Alvīnes Bautras darbos, var pamanīt, ka visās gleznās ir attēlota kustība. Piemēram, darbā, kura nosaukums ir „Sirdsveida kastes remiks”, var redzēt gaiši sārtos toņos attēlotu jaunu sievieti, kuras portrets ir izplūdis. Var šķist, ka darbs vairāk līdzinās fotogrāfijai, kas uzņemta tieši brīdī, kad sieviete, kura fotoaparātā ir skatījusies ilgāku laiku, pēkšņi mazliet sakustas, tādējādi radot četru acu un divu degunu efektu. Līdzīgās domās ir arī kuratore Iveta Feldmane: "Kā stop kadrs. Ir tas viens brīdis. Tad Alvīnei ir divi brīži pirms un divi pēc. Viņa tā kā izvelk to zoom plašāk un tādu fiksē gleznā. Ir tā kā mazliet brīdis pirms un mazliet pēc. Tikai tas miers var būt acumirklīgā acu skatienā. Tas brīdis ir izgaistošs.”

Alvīnes Bautras un Kristapa Priedes izstāde "Transs and Dance"

Pati māksliniece skaidro: "To kustību es redzu kā tādu metaforu par cilvēka daudzslāņaino dabu. Un, kā jau Iveta teica, par to, ka miera stāvoklis ir utopisks."

Laikā, kad gatavojās šai izstādei, Bautru iedvesmoja dažādu izpildītāju elektroniskā mūzika. Tā ir noderējusi arī kā papildinājums abu gleznotāju rīkotajam kopprojektam.

Papildinot mākslinieces teikto, Iveta Feldmane atzīmē, ka izstādei bija svarīgi iedot ritmu, kas līdzinātos sirdspukstiem, jo tas ir klātesošs un vienojošs ritms, no kura nevar izvairīties. Turklāt tas apvieno gleznotāju un skatītāju.

Kristaps Priede savus darbus radījis, izmantojot ar rokām darinātas krāsas – īpašu kristāla un pērļu akrilu.

Izstādē viņš piedalās ar darbiem no "Glitsky" sērijas, kas islandiešu valodā apzīmē mirdzošus mākoņus, kas ir netipiska dabas parādība. Tie veidojas augstu virs zemes no sīkiem ledus gabaliņiem un, mijiedarbojoties ar gaismu, rada visdažādāko nokrāsu saspēli. Šo dabas parādību mākslinieks savās gleznās ir centies attēlot, kopumā veltot tam daudzas stundas, jo kā skaidro Iveta Feldmane, Kristaps Priede licis vairāk nekā desmit krāsu kārtu. Viņa norāda – neatkarīgi no tā, ka mākslinieks darbus veidojis abstrakcijas žanrā, šīs abstrakcijas ir nosacītas, jo gleznotājs ir iespaidojies no dabas parādībām.

"Šī dabas parādība viņu ir ietekmējusi arī tādā poētiskā līmenī. Ne vien kā vizuāls fenomens, ko viņam kā māksliniekam ir gribējies fiksēt gleznas plaknē, bet kaut kas, kas ir tālumā, kaut kur viz un grūti tverams, parādās un ātri zūd," stāsta Feldmane.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt