"Slēgtā konkursā es piedāvāju monētu, kur Milda pagriežas pret skatītāju ar seju, nevis profilā, kā mēs viņu zinām. Lai ideju pārliecinoši parādītu, es izveidoju viņas portretu kā apaļu skulptūru, ne cilni,” par darba ideju stāsta Olga Šilova.
Šilova radoši darbojas tēlniecībā jau vairāk nekā 20 gadus, viņas darbi skatāmi pilsētvidē, ir pedagoģe Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA), sadarbojusies arī ar Latvijas Bankas monētu daļu. Un tieši šī sadarbība rosinājusi interesi par jauno sievieti ar vainagu galvā, kas redzama uz Latvijas pirmskara monētas.
Tēlniece atklāj, ka ideja par Mildas tēlu radusies 2009. gadā, piedaloties Latvijas Bankas slēgtā konkursā.
Māksliniece atklāj, ka pirmo reizi par tādu monētu – sudraba pieclatnieku – dzirdējusi no mammas, kura stāstīja, ka tā monēta katram latvietim bijusi un to slepus nodod no paaudzes paaudzē kā Latvijas laiku simbolu. Šilova arī uzsver, ka katram māksliniekam Milda izskatītos nedaudz citādi.
"Pilnīgi normāli būs, ja Milda citam māksliniekam parādīsies ar savu seju. Man tas bija dabiski un interesanti, jo pasniedzu akadēmijā veidošanu, un tieši portrets ir tas, ko pasniedzu. Kad strādāju pie Mildas, man bija uzbāzīga mānija meklēt studentu vidū vaibstus, kas atbilst Mildai,” atklāj māksliniece.
Izstādē arī redzama videofilmas projekcija (tās autore ir LMA vizuālās komunikācijas apakšnozares 3.kursa studente Alise Sondore), kurā Mildas skulptūrā pazib mūsdienu meiteņu acis, deguns vai kāda cita sejas daļa.
Šilova stāsta, ka piedalījusies arī Latvijas Bankas organizētajā multimediālajā izstādē "Naudas dizains. PIN kods”, veltītai Latvijas monētai. Arī pērn izstādē "Hiperreālisms” bija skatāma viena no Olgas Šilovas veidotajām Mildas skulptūrām, tā bija ģipsī. Vēl izstādē liels alumīnijā atliets Mildas portrets. Alumīnijā tapusī Milda ir astoņas vai pat desmit reizes lielāka par to, ko tēlniece radīja konkursa darbam.
"Tas darbs saucas "Milda no sudraba pieclatnieka”, un Mildai sudraba krāsu imitē alumīnija virsma un sejai ir skrāpējums, kā katrai monētai paliek vēstures pēdas,” stāsta Šilova.
Vēl viens liela izmēra tēlniecības darbs veidots no mūsdienīga materiāla – no poliuretāna, un šajā tehnikā māksliniece strādājusi pirmo reizi. Tēlniece norāda, ka šis bijis pētniecisks darbs un kļūdīties nebūtu vēlams.
Māksliniece arī stāsta, ka pirms izstādes atsvaidzinājusi savas zināšanas par pieclatnieku un atklājusi, ka ir ļoti daudz materiālu par Zelmu Braueri, sievieti, kuru monētas grafiķis Rihards Zariņš izvēlējās Mildas prototipam.
"Man par prieku, viņa bija līdzīga manai alumīnija Mildai – apaļīgi vaidziņi, smaidiņš. Tomēr pieļauju, ka citi tēlnieki var ieraudzīt citādi,” bilst Šilova.
Izstādes atraktīvais moments ir griestos iekārtais Mildas vainags ar trim zvaigznēm un tautisko ornamentu, kas iekārts stieplēs. Pēc izstādes atklāšanas stieples nostiepušās tik zemu, ka zem vainaga var nostāties ikviens.
Olgas Šilovas izstāde "Milda trīs ceturtdaļu pagriezienā” galerijā "Māksla XO” skatāma līdz 11. decembrim.
