Laikā, kad izstāžu zāles slēgtas, tiek meklētas visdažādākās iespējas, kā parādīt darbus. “Kā būtu, ja galerijas pieredzi ieliktu dabā un spētu tā, it kā pastaigājoties, pēkšņi atklāt vēl neredzētus objektus,” šāds rosinājums lasāms projekta “Brīvdabas galerija” tīmekļa vietnē. Rotas un dažādi objekti šoreiz atrodas nevis stikla vitrīnās vai galeriju zālēs, bet gan dabā. Virtuālajā pastaigā "Brīvdabas galerijā” iespējams doties visu aprīli.
Latvijas Radio raidījuma “Kultūras rondo” sarunā ar LMA Metāla dizaina katedras vadītāju Arvīdu Endziņu noskaidrojas, ka viena no virtuālās “Brīvdabas galerijas” idejas autorēm un arī dalībniecēm ir lektore, rotu māksliniece Ginta Grūbe. Viņa studentiem lasa lekcijas ne tikai par rotu vēsturi, bet arī par dizaina objektu eksponēšanu, kas tieši sasaucas ar jaunizveidoto “Brīvdabas galeriju”. Savukārt Grūbe piemin otru projekta autori un izstrādātāju Līvu Kubulnieci, kura ir maģistrantūras studente LMA.
Taujāta, kāda bijusi mākslinieku atsaucība dalībai projektā, Ginta Grūbe atbild, ka tā viņu patīkami pārsteidza: “Visi jau grib piedalīties kādā notikumā, arī šajā laikā. Izstādes notiek tik maz, ka visi bija ļoti atsaucīgi.”
Vienīgais, kas no māksliniekiem tika sagaidīts, bija viņu interpretācija par uzdevumu, kā galerijas sajūtu iznest brīvdabā.
Grūbe vērtē, ka galerijas askētiskajā vidē mākslas darbs uzreiz izceļas, bet iznesot to dabā, ir pilnīgi citi noteikumi – daba pati ir ļoti aktīva.
Arvīds Endziņš stāsta, ka savu darbu “Ekvinokcija” radījis vien dažas dienas pirms virtuālās izstādes atklāšanas. Par savu pieredzi, galerijas sajūtu atspoguļojot dabā, mākslinieks saka: “Parasti ir darbs un ir galerija, prožektors, siena vai podests. Tagad – daba. Saprotu, ka man jābrauc kaut kur uz mežu, jāmeklē vieta un jāfotografē. Tad paliek tumšs. Beigās bija tā, ka es pēdējā brīdī devos uz Mārupīti, kas man ļoti tuvu pie mājas, un nofotografēju.”
Ginta Grūbe piebilst, ka lielāka daļa mākslinieku paši fotografēja savus darbus. Reizē viņa arī atgādina, ka šī ir metālmākslas, nevis fotogrāfiju izstāde: “Vienkārši caur foto mēs varam parādīt šos darbus. Tā ir ļoti liela atšķirība. Nosaucot to par fotoizstādi, sanāktu, ka tie mākslinieki ir fotogrāfi, bet šinī gadījumā tie ir gan rotu mākslinieki, gan metālmākslinieki. Tā ir cita specifika.”
Ekspozīcija ir plaša, no sīkām rotām līdz objektiem, un, kā norāda Grūbe, tas raksturo Metāla dizaina apakšnozari, tas dažādību. Piemēram, Rasma Pušpure sīkos gredzentiņus ievērusi niedrēs, kas vējā, šķiet, nedaudz šūpojas. Mārītes Rudzātes "Meditācijas lampa” iekārta koka zarā, bet Modra Svilāna kinētiskajā objektā nojaušama putna lidojuma imitācija, objekts novietots pilsētvidē.
Virtuālajā “Brīvdabas galerijā” iespējams izlasīt, kādus materiālus mākslinieki izmantojuši savu darbu radīšanā, dažviet arī pašu mākslinieku pārdomas vai pat dzejas rindas. Skaidro Ginta Grūbe:
“Lielāka daļa [mākslinieku] paši izvēlējās rakstīt aprakstus un skaidrot par šiem darbiem. Publicēšana attēlā – protams, tās divas dimensijas prasa vairāk komentārus un paskaidrojums nekā dzīvē ieraudzīts objekts.”
"Brīvdabas galerijai" ir iespēja sekot līdzi arī sociālo tīklu vietnēs “Facebook” un “Instagram”.
Arvīds Endziņš gan aicina nekoncentrēties uz 2. maiju, līdz kuram “Brīvdabas galerija” darbosies, jo, viņaprāt, šī ir lieliska platforma, kurā rādīt darbus arī pēc šī datuma: “Es ļoti ceru, ka tas varētu turpināties kādu laiku, kamēr tas ir aktuāli. Šī platforma ir tāds kaceklis turpināt strādāt, neraugoties uz to, ka [darbs] nav izstādīts smalkā galerijā.”
