Pasaulē lielākajā scenogrāfijas un teātra arhitektūras izstādē Prāgā, kas notiks no 6. līdz 16. jūnijam, piedalās arī Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas nodaļas 17 studenti. Šis ir mācību process un vienlaikus arī brīdis, kad māceklis pārtop jaunā māksliniekā.
"Vairāk kā gadu mēs strādājam saistībā ar Riharda Vāgnera daiļradi, precīzāk - operu "Klīstošais holandietis", jo tās impulss un ideja Vāgneram tapa, pārdzīvojot vētru, ar kuģi braucot no Rīgas uz Londonu. Arī mēs šo ekspozīciju vedam no Rīgas - šoreiz uz Prāgu," stāsta jaunais scenogrāfs Krišjānis Elviks.
Viņš arī skaidro, ka darbi tapuši no dažādiem uzdevumiem. "Konkrētais uzdevums bija par to, kāds ir Vāgnera konteiners jūrā.
Pētot Vāgneru kā personību, atklājās, ka viņš bijis milzīgs estēts. Un ka parādos iekūlies nevis tāpēc, ka viņam būtu izlaidīgs dzīvesstils, apreibinošo vielu ietekme vai kas cits, bet tāpēc, ka viņam ļoti patika dārgas lietas.
Tāpēc arī mans konteiners tapa tā, ka tas ir neitrāls ārpusē, bet iekšā viss ir zeltā - spīd, spīd, spīd. Vienkāršo, nabadzīgo tēlu esmu savienojis ar kaut ko ļoti elitāru, arī mūsu operas zeltu - kad Latvijā ejam uz operu, tur taču viss ir zeltā!"
"Operā septiņnieks bija maģiskais skaitlis, tāpēc savā darbā mēģināju izveidot dažādas versijas. Katra aina risinās ar septītnieku savienošanu," sava darba ieceri atklāj Kristina Rezviha.
"Visu, ko studenti izdarījuši, viņi to paveikuši ļoti personīgi, un tajā pašā laikā - pamācījuši savus skolotājus," uzskata režisors Viktors Jansons.
"Bet pamatu pamats ir tas, ko arī Vāgners uzsvēra - tā ir dramaturģija, tev jābūt stāstam, spēcīgam mītiskajam elementam, jābūt arī reālismam. Tev jāsadzīvo ar mītu pasauli. Ja tu būvē, tev jāsaprot, kas ir Skandināvijas mītu pasaule - kas tad ir tie fjordi, kur Vāgners pats ietriecās un pazaudēja nedēļas. Tas viss ir jāsaprot."
