Mencendorfa namā iekārtota izstāde „Papīra valoda”. Apskatāmi gleznotājas Ilzes Dilānes košie darbi, kas lielākoties veidoti Rietumu papīra tehnikā, kuru viņa apguvusi Amerikā. Darbi ir abstrakti, krāšņi un vairākos dominē zilā krāsa, kas esot ūdens motīvs.
„Eiropā papīru izgatavo izgatavo no dažādām šķiedrām, Amerikā galvenokārt no abakas – Filipīnās audzēta banānkoka šķiedras, es te Latvijā – no džinsiem, audumiem,” stāsta māksliniece.
Dilāne nesen apguvusi austrumu papīra izgatavošanas metodi no kozo krūma jeb papīra zīdkoka papīra mākslinieka grafiķa Erlinga Gustafssona darbnīcā Zviedrijā. Tādēļ šī izstāde veidota kā sadarbība starp abiem māksliniekiem, un līdzās Dilānes papīra masas gleznojumiem un grafikām apskatāmi arī Gustafssona darbi – vairākas ar roku darinātas grafikas grāmatas, japāņu papīra izturīgie spilveni un citi dizaina priekšmeti.
„Protams, arī no abakas sanāk izturīgs papīrs, bet kozo ir atšķirīgs - garā šķiedra, ko var redzēt, paturot lapu pret gaismu. No tā var iegūt ļoti plānu un izturīgu papīru. Zviedru māksliniekam vairāk būs dabiskās krāsas, viņam pēdēja grāmatā ir ietekme arī no japāņiem, dažādas grafisko tehniku kombinācijas,” stāsta Dilāne.
Māksliniece vēl atzīst, ka gleznot un veidot grafikas uz paša radīta papīra ir personiskāk. Šajā izstādē abu mākslinieku darbi ir diezgan atšķirīgi, taču valoda ir viena:
„Papīrs vispār ir jebkuras valodas, komunikācijas nesējs, pat mūsu digitālajā pasaulē, kur, šķiet, papīrs vairs nebūtu vajadzīgs, bet statistika pierāda, ka papīrs tiek lietots gandrīz vēl vairāk nekā agrāk. Mani darbi stāsta vienu, Erlinga – ko citu, bet vienojošais ir papīrs un tas, ka tas ir ar roku darināts papīrs.”
Izstāde „Papīra valoda” Mencendorfa namā apskatāma līdz mēneša beigām, bet 9. aprīlī apmeklētājiem būs iespēja redzēt Erlinga Gustafssona uzņemto filmu, kā top tradicionāli ar rokām darinātais ‘washi’ papīrs Japānā - tā izgatavošanas māksla ir iekļauta UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas konvencijā.
