Zelta godalgas saņēma Dainis Pundurs no Latvijas un Marī Hosē Komelo no Vācijas. Sudraba godalgas tika Vinētam Kakeram no Indijas un mākslinieču tandēmam ar pseidonīmu "Skuja Braden" no Latvijas, bet bronzas godalgas - māksliniecei Valdai Podkalnei no Latvijas un Hasanam Šahbazam no Turcijas.
"Paldies žūrijai, kas ir ne tikai milzīgu darbu ieguldījusi vērtējot, bet es gribu teikt arī viņiem paldies par šo lielisko izstādi, jo ir svarīgi arī cilvēkiem redzēt, kā tad žūrija pati strādā,” – ar pateicību žūrijas darbu izstādi atklāj viens no keramikas biennāles rīkotājiem, Rotko mākslas centra pārstāvis Māris Čačka.
Žūrijā strādāja mākslinieki un keramikas lietpratēji no piecām valstīm, izraugoties 12 nominatus un pēc arī laureātus no kopumā 135 dalībniekiem. Visi kā viens žūrijas pārstāvji atzīst, ka uzdevums nav bijis viegls, bet centušies vērtēt maksimāli objektīvi un atbildīgi.
Žūrijas pārstāve, māksliniece no Īrijas Džeina Džermina stāsta, ka Latvijā saistībā ar keramiku viesojas otro reizi, pirmo reizi bija uz keramikas simpoziju pirms trim gadiem, un viņai iepatikās gan iedvesmojošā radošā gaisotne, gan tas, cik labi viss noorganizēts.
Šogad viņa ar prieku atsaukusies aicinājumam būt biennāles žūrijā, un piedalīties žūrijas pārstāvju izstādē.
"Manam izstādē skatāmajam darbam ir raksturīgas abstraktas organiskas formas. Tas izskatās trausls un smalki veidots, bet vienlaicīgi tas sevī iemieso arī lielu spēku," skaidro Džeina Džermina. "Savai mākslai es iedvesmojos no dabas, taču ļoti brīvā, netiešā veidā. Dažreiz cilvēki manos darbos saredz kādas jūrā dzīvojošas būtnes vai lapseņu pūžņus, bet, nē, tas nav tik burtiski, es dabu neilustrēju, es tikai izmantoju tajā noskatītas formas un faktūras.
Martinsona balvas žūrijas izstāde ir neliela, bet interesanta ar to, ka tajā var redzēt izteikti atšķirīgus dažādu valstu keramiķu rokrakstus.
Māksliniece no Turcijas Širina Kočaka Ozeskidži uz Rīgu atvedusi darbu raku keramikas tehnikā „Trīs sirdis”, ko caurvij romantiskas noskaņas, kamēr Simha Evena-Hena no Izraēlas darbu - „Kustīgās svītras”, kas ar savu rūtaino svītrojumu un dinamisko formu vairāk līdzinās objektam no zinātnes pasaules.
"Manos darbos ļoti svarīgs ir kustības un spriedzes moments, un, lai šo ilūziju iegūtu, es strādāju ar dažādām liektām līnijām un manos darbos ļoti svarīga vieta ir arī tukšajām zonām," stāsta Simha Evena-Hena. "Pie tam uz manu darbu skatoties no dažādiem rakursiem, jūs ieraudzīsiet arī dažādus stāstus”.
Daugavpils Marka Rotko centra rīkotā Pirmā Latvijas Starptautiskā keramikas biennāle ir ļoti vērienīgs pasākums, kas kopumā ietver vairāk nekā 10 laikmetīgās keramikas izstādes visā Latvijā, arī meistarklases, konferenci un citus ar nozari saistītus pasākumus. Centrālais notikums ir Martinsona balvas pasniegšana, keramiķe, viena no balvas nominantēm Valda Podkalne to vērtē kā milzīgu ieguvumu Latvijas mākslai.
"Man ļoti patīk, ka šis pasākums notiek Daugavpilī, Rotko mākslas centrā, un ka šī ir Martinsona balva. Jo kāds var būt vēl lielāks cieņas apliecinājums mūsu keramikas māksliniekiem, kuri ir studējuši pie Pētera Martinsona. Un tas, ka ir bijusi arī tāda interese no visas pasaules, jo piedalās mākslinieki no Japānas, Austrālijas, Amerikas un citām valstīm, tas ir apliecinājums, ka interese ir. Katrā ziņā Latvijas mākslai tas ir milzīgs pluss un ieguvums, ka Rotko centra radošā komanda to ir dabūjusi gatavu, tas ir apbrīnojami,” saka Valda Podkalne.
Māris Čačka stāsta, ka pirmajai biennālei sekos turpinājums, un tās ģeogrāfija nākamreiz, 2018.gadā, paplašināsies, jo programma tiks izvērsta arī Lietuvā un Igaunijā.
„Mēs esam Daugavpili šobrīd nosaukuši par Austrumeiropas keramikas galvaspilsētu un mēģināsim šo statusu arī noturēt, pulcinot vēl ģeogrāfiski plašāku valstu klātbūtni nākamajās biennālēs,” uzsver Māris Čačka.
Šobrīd, lai redzētu Martinsona balvas laureātu un nominantu izstādi, ir jādodas uz Daugavpili, Rotko centru, bet veselas četras biennāles izstādes skatāmas arī Rīgā – ES mājā, Ķīpsalā, MS galerijā un Nacionālajā bibliotēkā.
