Mareka Radkes izstāde «Melnais» - par dzimtas saknēm Latvijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Marka Rotko mākslas centrā Daugavpilī atklāta poļu mākslinieka Mareka Radkes izstāde "Black" jeb "Melnais". Sarunā "Kultūras Rondo" mākslinieks, kura dzimtas saknes meklējamas Daugavpilī, atzīst: "Šī izstāde ir mans dzīvesstāsts, manas ģimenes stāsts. Ar šo izstādi zemu paklanos vēsturei un tam, kas ar mani ir noticis."

Mareks Radke ir poļu mākslinieks, kurš nu jau 30 gadus dzīvo Vācijā. Māksliniekam ir senas saknes Daugavpilī - viņa senči te dzīvojuši jau pirms 200 gadiem un, iespējams, vēl senāk.

Studējot mākslu un pedagoģiju, Radke pamazām atteicies no figurālās glezniecības un pievērsies abstraktās ģeometrijas virzienam. Iedvesmu saviem darbiem Radke smeļas dabā, kura virtuozi iztraucē tīras ģeometrijas kārtību, ieviešot tajā dzīvu harmoniju. Radkes instalācija "Black" ir ir futūristiska izstāde-instalācija, kas atspoguļo mākslinieka dzīvi. Sākotnējā mākslas darba iecere tapšanas gaitā gan mainījusies.

Man pašam ir maz atmiņu par Daugavpili, bet es  nekad nevaru aizmirst to, ka mana ģimene nāk no šīs vietas, tāpēc man ir ļoti tieša saikne ar šo pilsētu. Es sāku domāt, ko atminos par šo pilsētu. Pirmā lieta, kas man nāca prātā – es biju četrus, piecus gadus vecs zēns, kad mans tētis iemācīja dziedāt un dejot "Tūdaliņ, tāgadiņ". Nonācu pie secinājuma, ka savā izstādē vēlos paradīt savu mākslu, savas atmiņas un saikni ar Daugavpili. Un sapratu, ka manās atmiņās ir melns caurums," saka Radke.

Instalācija "Black" atrodas melnā, no koka veidotā telpā. Pie ieejas melnajā telpā ir uzrakstīti "Tūdaliņ, tāgadiņ" vārdi. Mūziku Radke instalācijā neizmantoja, jo, viņaprāt, jau lasot šos vārdus, mūzika pati skan. Viņš arī atklāj, ka nav zinājis "Tūdaliņ, tāgadiņ" teksta nozīmi, bet pirms dažiem mēnešiem to pārtulkojis. Izstāde raisa emocionālu reakciju, jo tumšajā telpā izceļas spilgtas krāsas objekti - kurpītes, bumba, koka zari.

Šajā izstādē es parādu savu dzīvi. Te var redzēt ģitāru, kuru spēlējis mans vectētiņš, kad tētis man mācīja dejot "Tūdaliņ, tāgadiņ", spogulis no Gdaņskas, gleznas, kas tapušas Vācijā, mazās kurpītes - tas esmu es, lielās - tētis, tās citas kurpītes ir mans vectētiņš. Šī instalācija simbolizē spēli, ne tikai ģitāras spēli, kas rad mūziku, bet dažādas spēles. Centos, lai šī spēle, šī instalācija, būtu pilna ar labām domām. Instalācija ir spēle un arī dzīve ir spēle. Šī izstāde parāda visu manu dzīvi, visus manas dzīves ceļus, kuri bieži vien saiet kopā vai arī nesatiekas," norāda Radke.

Radkes ģimenes locekļi no Latvijas aizbrauca 1956.gadā, bet šeit apglabāta mākslinieka vecmāmiņa. Pašu Radki apciemot senču zemi mudinājusi kāda paziņa, kura 2007.gadā viesojusies Marka Rotko plenērā Daugavpilī.

Kad viņa atgriezās, stāstīja par piedzīvoto, un es teicu, ka mana ģimene ir saistīta ar Daugavpili. Viņa teica, lai es noteikti aizbraucu, un 2008.gadā es ierados, apskatījos un mans melnais caurums kļuva gaišāks un gaišāks. Nolēmu, ka man te ir vēl jāatgriežas. Pašlaik izskatās, ka mana saikne ar Daugavpili un Latviju ir slēgta, jo es pats no Polijas pārcēlos dzīvot uz Vāciju. Bet viss ir iespējams, jo mana ģimene visu laiku ceļo. Eiropa ir plaša, tai ir plašas iespējas. Eiropa vairs nav tikai Latvija - Polija, visas valstis ir viena liela Eiropa."

Instalāciju "Black" Mareks Radke dāvina Marka Rotko mākslas centram un teic, lai to ved un rāda arī citviet.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti