Viņš Latvijā ieradies uz Rīgas Starptautisko laikmetīgās mākslas biennāli, kurā piedalās ar savām fotogrāfijām un trešdienas vakarā lasīs lekciju "Planēta ir sensors" - par to, kā uztvert apkārtējo vidi.
Peiglens uz biennāli atvedis fotogrāfijas ar pasaules okeānā noslēptiem spiegu un interneta kabeļu fragmentiem. "Mani interesē mūsdienu infrastruktūra, mūs visus iekļaujošas lietas. Protams, internets ir daļa no tā. Tas ir visu laiku jaudīgākais masu ietekmes instruments, un neviens nezina, kā tas izskatās. Visdrīzāk kaut kā abstrakti - kā mākonis vai kā automaģistrāle. Tomēr tā nav. Internets nav mākoņos, tas ir okeāna dzelmē. Tajā var ienirt un tur to var redzēt," stāstīja mākslinieks.
Peiglena māksla ir saistīta ne tikai ar zemūdens pasauli. Viņš ir radījis instalāciju, kas pašlaik riņķo ap Zemi kosmosā, radioaktīvu skulptūru Fukušimas atomelektrostacijas zonā un daudzus citus iespaidīgus mākslas objektus. Pats mākslinieks atzīst, ka darbos izmanto mūsdienu neredzamo politisko ģeogrāfiju.
"Nedomāju, ka māksla ir tā, kas nosaka, ko tagad domāt. Tas ir labs veids, kā aicināt domāt vispār. Protams, esmu cilvēks ar politiskajiem uzskatiem. Tomēr nezinu, kādas ir politiskās pārliecības attiecības ar mākslas radīšanu. Varbūt tā aicina jūs pievērsties kaut kam un norāda veidu, kā to darīt. Bet neesmu pārliecināts, vai spēju ierobežot jūsu politiskos uzskatus, izstādot darbu," skaidroja Pieglens.
Mākslinieks, kura darbi ir izlikti Metropolitēna, Gugenheima un citos augstākā līmeņa mākslas muzejos, plaši ir pazīstams arī kā teorētiķis. Tā arī trešdienas vakarā Rīgā notiks viņa lekcija "Planēta ir sensors".
"Es runāšu par infrastruktūru un ainavu. Ainava ir viena no senākajām mākslas tradīcijām. Daba, debesis, jūra. Un es stāstīšu par to, ko nozīmē vērot debesis, zvaigznes vai jūru 2018. gadā, kad debesis ir piesātinātas ar satelītiem, gaiss ar droniem, bet jūra ar inženieru kabeļiem," stāstīja mākslinieks.
